Eiro fokusā

Pasaules čempionāta hokejā rīkošana: vai iespējams nopelnīt?

Eiro fokusā

Eksperti: uzņēmējus Latvijā visnegatīvāk šogad ietekmēs nodokļu izmaiņas un ierobežojumi

Skaistumkopšanas nozares pārstāvji Daugavpilī – satrauc neziņa par savu nākotni

Skaistumkopšanas nozares pārstāvji Daugavpilī pārliecināti, ka ierobežojumi veicinās ēnu ekonomiku

Skaistumkopšanas nozarē, kurā jau kopš pērnā gada nogales ir pilnīga dīkstāve, valda neziņa un satraukums par savu nākotni. To izjūt arī nozares speciālisti Latgalē, daudzi skaistumkopšanas speciālisti nepieteicās vai arī nesaņēma valdības solītos pabalstus par dīkstāvi pērnajā gadā. Šobrīd lielākas cerības uz jauno dīkstāves pabalsta regulējumu, kas varētu paplašināt pabalsta saņēmēju loku. Tomēr tas ir tikai īslaicīgs ielāpa likšanas modelis uz nozari, kurā strauji aug pelēkā ekonomika, un tāpēc ir arvien lielākas bažas par oficiālo salonu darbības pastāvēšanu nākotnē.

Mikrosabiedrība “Lanta J” Daugavpilī skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un tai pilsētā ir vairāki saloni. Šobrīd tie visi ir ciet, tika viens salons – veikals Daugavpils centrā strādā attālināti, izsniedzot pasūtīto kosmētiku. Viss personāls ir dīkstāvē. Salona vadītāja Nadežda Mančinska stāsta: “Mēs šobrīd nevaram samaksāt ne par siltumu, ne par telpu īri. Saloni kopš pērnā gada 20. decembra ir slēgti, un visi darbinieki – frizieri, kosmetologi, un to mums kopumā ir ap 30 – 40, ir dīkstāvē.

Kā viņi dzīvo, vai saņem kādus pabalstus un kā risina šo situāciju, pat nojausmas nav. Šobrīd katrs pats par sevi.”

Skaistumkopšanas speciālistiem šo laiku nav klājies viegli, un sniegto atbalstu, kas pērnā gada nogalē vidēji valstī nebija lielāks par 300 eiro, saņēma vien neliela daļa, lai arī pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem pretendēt varēja ap deviņiem tūkstošiem nozares darbinieku. Liels bija arī atteikumu skaits.

“Pēc iepriekšējām regulām no apmēram 9000 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem atbalstam pieteicās tikai 1500. Arī atteikumu procents no iesniegtajiem šajā nozarē bija diezgan liels, jo atbalsta periodā nebija deklarēto ienākumu un nebija arī krituma, jo faktiski darbība bija apstājusies. Patentmaksātājiem atteikumu procents bija 14,9. Pašnodarbinātajiem – ap 30%, darba devējiem par darba ņēmējiem arī atteikumi bija 32% gadījumu,” komentē FM Nodokļu administrēšanas departamenta direktora vietniece Tatjana Trenko.

Friziere Iveta ir to pašnodarbināto frizieru vidū, kurai pabalsts tika atteikts.

“Dīkstāves pabalstu man atteica. Vajadzēja iesniegt līdz 15. janvārim, tur bija diezgan daudz argumentu, un viens no atteikuma iemesliem bija tas, ka pēdējā gada ceturksnī man nebija pietiekami daudz iemaksātas sociālās garantijas. Es vēru Daugavpilī sev jaunu kabinetu, un man nebija tā peļņa tik liela, lai to uzrādītu, jo jaunajam kabinetam bija daudz izdevumi – iegādāti krēsli, izlietne. Līdz ar to es nenopelnīju tik daudz, lai iemaksātu. Sniegšu vēlreiz uz janvāri, redzēs, kas būs,” stāsta Iveta.

Skaistumkopšanas nozares darbinieki šobrīd cer uz jauno atbalsta piešķiršanas regulējumu, to, pēc skaistumkopšanas nozaru asociāciju saceltās trauksmes, valdība laboja, palielinot ne tikai summu, kas būs 500 eiro, bet arī pašu pieteikšanās procedūru.

“Var pieteikties pats darbinieks vai pašnodarbinātā persona, vai patentmaksātājs. Par janvāri jāpiesakās līdz 15. februārim. Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīs nodarbinātības faktu skaistumkopšanas nozarē par periodu – 2020. gada oktobris vai novembris, vai decembris,” stāsta FM pārstāve Tatjana Trenko.

Personai, kas darbojas skaistumkopšanas nozarē ir jābūt reģistrētai Veselības inspekcijas mājaslapā.

Ministrijā cer, ka šoreiz atbalsta saņēmēju skaits būs kuplāks:

“Ja iepriekš no 9000 pieteicās tikai 1500, tad tagad paredzam, ka sasniegsim maksimumu, ja vien šī informācija nonāks līdz pretendentiem.”

Nozares darbinieku vidū tik lielas cerības nav, daudzi joprojām paliks aiz svītras, atzīst kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte. 

“Ja kāds ir strādājis šajā nozarē, bet viņš nav reģistrējies ne kā patentmaksātājs, ne kā pašnodarbinātā persona, nedz reģistrējis savu kabinetu Veselības inspekcijā, viņš nevar saņemt šo pabalstu, jo viņš vienkārši nav nekur,” norāda Ulberte.

Friziere Iveta saka, ka atbalsts ir nepieciešams, tomēr ir šaubas, vai tas nonāks līdz nozares speciālistiem, un arī nerisinās kopējo situāciju nozarē.

“Ja jau valsts ir nolēmusi, ka cilvēks var izdzīvot ar šādu minimumu, tad uz to es arī pretendēju un gribu uz savas ādas redzēt to, vai saņemšu. Taču situācija ir traģiska, es nevaru iedomāties, kā dzīvo cilvēki, kuriem ir jāmaksā par dzīvokli, siltumu. Daļa no kolēģiem, kuri maksā nodokļus un domā par nākotni, teica, ka pretendēs un iesniegs, bet daļa uzreiz teica, ka – nē. Jo nav nekad sagaidījuši atbalstu no valsts un  līdz ar to tā arī izturas pret to. Ka nav jēgas tai iesniegšanai, nervu bojāšanai, kaut kā gaidīšanai. Tā tu zini, ka nav, un nav, un dzīvo ar šo domu, ka tu nestrādā,” stāsta Iveta.

Bet sekas šai situācijai būs bēdīgas – aug un augs ēnu ekonomika, pakalpojums nepieciešams un speciālisti kļūs par pagrīdes darboņiem, saka nozares pārstāvji.

“Ir ļoti daudz neatbildētu un sarežģītu jautājumu par to, ko darīt šiem visiem nozares pārstāvjiem uz priekšu. Ir liela neskaidrība, jo tas jaunais nodokļu slogs ir tāds, kurš lielai daļai liks palikt pelēkajā zonā. Es pieļauju, ka Latgalē it īpaši, kur pakalpojumu cenas ir daudz zemākas nekā Rīgā,” saka Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.

“Vai tas solītais dīkstāves palīdzēs, grūti teikt. No vienas puses viņiem vieglāk kļūs, bet tas veicinās ēnu ekonomiku. Un tā tagad iet uz augšu. Un tas ir pats briesmīgākais. Tagad līdz 15. februārim var pabalstam pieteikties, nu administratori saņems kādas kompensācijas, par pārējiem nezinu. Un vai pēc tam atgriezīsies salonos, tad jau redzēs var būt viss būs jāslēdz ciet,” situāciju vērtē skaistumkopšanas salonu “Lanta” vadītāja Nadežda Mančinska.

Arī friziere Iveta piekrīt, ka situācija veicinās ēnu ekonomiku: “Un diez vai pēc tā arī kāds atgriezīsies no tās ēnu ekonomikas. Cilvēkus valsts dzen izmisumā, sevišķi tos, kuriem ir ģimenes, bērni, paņemti kredīti, tu gribot negribot iesi un domāsi, ar ko to bērnu pabarot.

Tu nevari atnāk mājās un pateikt bērnam: “Atvaino, šodien neēdīsim!” Tas [ēnu ekonomika] iet un ies uz urrā, ja tas turpināsies, ka valsts neļaus strādāt.

Tad jau redzēsim, kā te tālāk būs. Vai būt kā pašnodarbinātajam, vai vienkārši laukos audzēt kartupeļus un nopirkt govi, kā es smejos savā ģimenē.”

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība sola pārskatīt 7. februārī, visdrīzāk tie tiks pagarināti, skaistumkopšanas nozari iedzenot vēl dziļāk pagrīdes pelēkajā ekonomikā.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets ceturtdien, 21. janvārī, apstiprināja pašreizējo Covid-19  ierobežojumu saglabāšanu līdz 7. februārim, līdz kuram noteikta ārkārtējā situācija. Arī līdz 7. februārim mājsēde no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00 jāievēro naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu. Noteikta arī virkne drošības pasākumu, tostarp nestrādā visa skaistumkopšanas nozare (tajā skaitā arī frizieri). 

Visi skaistumkopšanas nozarē strādājošie, kas nozarē bija nodarbināti 2020. gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī, tagad var saņemt dīkstāves atbalstu no 2021. gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei. Patentmaksātājam bija jābūt spēkā patentam 2020. gada augustā vai septembrī, vai oktobrī, vai novembrī, vai decembrī.

Pabalstu saņemšanas iespējas paplašinātas, jo iepriekš no aptuveni 9000 nozarē strādājošo pabalstiem pieteicās vien 1500.

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs finansiālā atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Nolemts apgrozāmo līdzekļu subsīdijas programmā atteikties no nozaru ierobežojuma un samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritērijus.

Joprojām ir spēkā virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā šā gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka PVN pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt