Kaut arī inflācijas kāpumu kopš tūkstošgades sākuma var dēvēt par kopumā mērenu, dažām precēm cenas pakāpušās ievērojami.
Izdevumi Eiropā pamatīgi atšķiras
Eiropas iedzīvotāju izdevumi kopš tūkstošgades sākuma ir auguši, un par tēriņu kritumu varam runāt vien krīzes laikā, bet pēc tam izdevumi atsāka kāpt ar jaunu sparu.
Latvijas iedzīvotāji savos izdevumos arvien vairāk tuvojas Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam.
2000. gadā faktiskais individuālais patēriņš Latvijā veidoja vien 40% no toreizējā ES vidējā līmeņa, bet pērn tas jau bija 70%, liecina Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati.
Tiesa, kopš 2000. gada ES ir papildinājusies ar virkni valstīm, kuru labklājība nav tā augstākā, tādēļ ir sarucis pats vidējais ES standarts. Par to liecina arī tas, ka vidējo ES faktiskā individuālā patēriņa rādītāju pārsniedz vien desmit no 28 ES dalībvalstīm. Tostarp visaugstākais tas ir Luksemburgā, vidējo ES līmeni pārspējot par 32%. Savukārt Latvija ar saviem 70% turas pēdējā pieciniekā kopā ar Rumāniju, Ungāriju, Horvātiju un Bulgāriju.
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pērn faktiskais individuālais patēriņš sasniedza 74% no vidējā ES rādītāja, bet Lietuvā – 90%.
Kopš tūkstošgades sākuma ir mainījusies arī Latvijas iedzīvotāju izdevumu struktūra. Vēl 2000.gadā lielāko daļu no izdevumiem – 25,6% – Latvijas mājsaimniecībās veidoja līdzekļi pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei. Tas, ka lielākā izdevumu daļa ir saistīta ar pārtikas jeb paša nepieciešamākā iegādi, parasti liecina par visai trūcīgu sabiedrību. Tomēr 2017. gadā jau redzams, ka Latvijā izdevumi pārtikai ir noslīdējuši uz otro vietu, pirmo atdodot izdevumiem par mājokli un komunālajiem maksājumiem tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu.
Ar mājokli Latvijā pašlaik ir saistīts 21% no kopējiem izdevumiem, bet pārtikai tiek tērēti gandrīz 18% no kopējiem izdevumiem.
Tiesa, Eiropā vidēji pārtikai izlieto ap 12% no izdevumu apjoma, bet otrajā vietā ar 13% ir izdevumi transportam. Latvijā tie ar 12% joprojām ir trešajā vietā, ko var skaidrot ar salīdzinoši mazo jauniegādāto mašīnu īpatsvaru pie mums.
Cenu zigzagi
Ja Eiropā ir visai atšķirīgi izdevumu līmeņi, tad loģiski ir secināt, ka arī cenas atšķiras būtiski. Visdārgākā valsts Eiropā ir Luksemburga – tur vidējais ES patēriņa cenu līmenis tiek pārsniegts par 40%. Ar augstām cenām ikdienas tēriņiem jārēķinās arī Dānijā, Zviedrijā, Īrijā, Somijā un Lielbritānijā.
Savukārt vislētākā ir Bulgārija, kur patēriņa cenas veido vien 45% no kopējā ES līmeņa. Krietni zem šī līmeņa cenas ir arī Rumānijā, Polijā un Ungārijā.
Latvijā 2017.gadā patēriņa cenas veidoja 68% no vidējā ES līmeņa. Tomēr mēs esam piedzīvojuši arī pamatīgu kāpumu, jo 2000. gadā Latvijas patēriņa cenas veidoja vien 50% no ES vidējā cenu līmeņa.
Vienlaikus nebūt ne visu preču cenas Latvijā no vidējā ES rādītāja atšķiras vienādi. Tā apģērbi un apavi Latvijā pat maksā dārgāk nekā ES vidēji.
Šajā ziņā mēs apsteidzam pat tādas izslavētas modes mekas kā Franciju, Itāliju un Lielbritāniju.
Savukārt izdevumi par mājokli, veselības aprūpi un izglītību Latvijā ir būtiski zemāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Piemēram, izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem Latvijā 2017. gadā veidoja vien 55% no kopējā ES līmeņa, bet par veselības aprūpi – 46%.
Ja runājam par pārtiku, tad jaunākie „Eurostat” dati liecina, ka tuvojamies vidējam Eiropas cenu līmenim. Divtūkstošo gadu sākumā Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas veidoja ap 60% no vidējā ES līmeņa, bet pērn tie jau bija 93% jeb ļoti tuvu vidējam līmenim. Turklāt, piemēram, piens, siers un olas Latvijā pat ir dārgākas nekā vidēji Eiropā un 2018. gadā pārsniedza vidējo cenu līmeni par 7%. Savukārt gaļa no pamatproduktiem ir lētāka, un tās cena veidoja ap 76% no vidējās cenas Eiropā.
Bet pēdējā laikā plaši apspriestais alkohols Latvijā ir par 9% dārgāks nekā tā vidējā cena ES. Mūsu ar akcīzi „apkarotajā” Igaunijā 2018. gadā alkohola cenu līmenis bija pat par 26% augstāks nekā vidēji Eiropā. Tomēr nevar teikt, ka Eiropā grādīgie dzērieni būtu lētāki kopumā, jo pārsvarā alkohola cenas zem vidējā ES rādītāja ir tajās valstīs, kur plaši tiek ražots un tradicionāli patērēts vīns un alus – tātad ne tie stiprākie alkoholiskie dzērieni.
Kopumā „Eurostat” dati liecina, ka par maizi visdārgāk nācies maksāt Dānijā, bet vislētāk to varēja nopirkt Rumānijā, gaļa visdārgākā pērn bija Austrijā, bet lētākā Polijā un Rumānijā, visdārgākie piena produkti un olas bija nopērkami Kiprā, bet vislētākie – Polijā un Lietuvā. Savukārt par alkoholu visvairāk nācies maksāt somiem, bet vismazāk rumāņiem un bulgāriem.
