Sadaļas Sadaļas

Atvērtie faili

#49 Sabiedrībai nederīgie: Institūcijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārapdzīvotas

Atvērtie faili

#51 Naida noziegumus pret LGBT attaisno pat ar reliģisku pārliecību

#50 "Šitos visus nokopu". Trīs bankām aizdomas par Rimšēviča korumpētību

«Šitos visus nokopu» – trīs bankām aizdomas par Rimšēviča korumpētību

Trīs dažādu komercbanku īpašnieki tiesībsargiem sniedza liecības par bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesaisti korupcijā. Liecības izmeklēja trīs kriminālprocesos. Rimšēvičs apsūdzību izpelnījās vienā lietā, bet divus kriminālprocesus šopavasar izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ. Visās lietās bija aizdomas, ka kukuļi doti par baņķieriem labvēlīgiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumiem, taču pašā FKTK par līdzdalību korupcijā neviens nav pieķerts.

ĪSUMĀ:

"ABLV banka" noraida piedāvātos lobistus

Likvidējamās "ABLV bankas" līdzīpašnieks Ernests Bernis atceras kādu tikšanos viesnīcā "Radisson Blue Latvija" ar toreizējo centrālās bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Bernis domā, ka šī 2014. gada augustā notikusī dīvainā saruna spēlēja lielu lomu vēlākos notikumos, kas izšķīra bankas likteni. 

ASV finanšu uzraugs FINcen 2018. gada sākumā "ABLV banku" apsūdzēja naudas atmazgāšanā un noteica tai sankcijas. Pēc šī trieciena īpašniekiem neatlika nekas cits, kā banku aizvērt ciet, tomēr Bernis kopš tā laika cīnās, lai pierādītu, ka amerikāņu pārmetumi bija nepamatoti. 

Uzreiz pēc skandalozā ASV paziņojuma Bernis uzrakstīja iesniegumu KNAB un lūdza pārbaudīt, vai viņus nav apmelojis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. 

"Manā ieskatā Rimšēvičs bija viens no ietekmīgākajiem, varbūt pati ietekmīgā valsts amatpersona Latvijā. Prezidenti mainījās, valdības mainījās, bet viņš nepārtraukti bija savā vietā. Ar ļoti plašām iespējām," stāsta Bernis.

Toreiz viesnīcas kafejnīcā Rimšēvičs piedāvājis Bernim algot konkrētus lobistus attiecību uzlabošanai ar ASV. Stāsta Bernis:

"Man nelikās tas pamatoti. Pirmkārt, mums jau bija paņemti lobisti, otrkārt, mēs gatavojāmies starptautiskajam auditam, kas bija no regulatora pieteikts. Bija jau baumas – amerikāņu audits navigants, mēs tērējam tur milzīgus resursus, lai saprastu, sakārtotu, ieviestu kaut kādas prasības. Godīgi pateikšu, tas piedāvājums, rekomendācija man likās kaut kā tāda... Ņe serjozna."

Rimšēviča piedāvājums Bernim licies nenopietns. Lobistu vārdus centrālās bankas prezidents sarunā nav nosaucis, taču ļāvis noprast, ka tie saistīti ar Arni Lagzdiņu. Šis cilvēks drīz pēc Berņa un Rimšēviča sarunas kļuva par Latvijas komercbanku uzrauga – FKTK – oficiālo pārstāvi ASV. Vēlāk viņš kopā ar Rimšēviču Amerikā piedalījies sanāksmēs, kur cita starpā spriests par "ABLV bankas" problēmām. 

"Lobistiem" prasīta pirmā iemaksa – 80 tūkstoši eiro. Bernis no piedāvājuma atteicies.

"Nu, viņš to ļoti personīgi uztvēra, cik es varu saprast," piebilst Bernis.

Attiecības ar Rimšēviču pēc tam pasliktinājušās, un FKTK uzraudzība par "ABLV banku" jūtami pastiprinājusies.

Pārbaudot Berņa liecības, KNAB sākotnēji Rimšēviču atzina par aizdomās turēto. Aizdomas krita par kukuļa pieprasīšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, tīši sniedzot ASV iestādēm maldīgas ziņas, kas izraisījušas smagas sekas "ABLV bankai".

Par to, ka komunikāciju ar amerikāņiem "ABLV bankas" lietā nez kāpēc uzturēja ar komercbanku uzraudzību nesaistītais Rimšēvičs, liecina vēl kāds pierādījums. 

Tās ir slavenās Taureņu pirts sarunas. Kādā KNAB 2013. gada 15. aprīlī ierakstītā sarunā komercbanku lietas uz pirts lāvas Rimšēvičs apspriež ar vairāku korupcijas skandālu figurantu, uzņēmēju Māri Martinsonu. 

Māris Martinsons(MM): Amerikāņi nav Rīgā? Vai būs? Viņi it kā esot solījušies šonedēļ būt.
Ilmārs Rimšēvičs (IR): Pirmdien.
MM: Pirmdien? Pēc nedēļas. Ā. Un tur gatavojot it kā visus tos papīrus. Es saprotu, kad...
IR: Nu, tu saproti, tur ar papīriem būs par maz šoreiz, ja?
MM: Jā?
IR: Jo papīrus varēja, nu, sagatavot, aizvest, atdot un tā tālāk, ja. Ja brauc - tas jau, nu, tad ir konkrēti. Tur pat nevis te gatavos, bet viņi jau ved. Es varu parādīt, nu.
MM: Tad n**uj (rupjš vārds), jā?
IR: Nē, nē, n**uj, nē. Bet nu mēs dodam sešus mēnešus, ja? Un, ja te nebūs, nu, jūs nesapratīsiet, un mēs brauksim vēlreiz, paskatīsimies un tad būs, tad prasiet... Ceturtos, piektos gadus, kad aiztaisīja “Multi”, “VEF-u” un “Ogri”, ja? Trīs. 
MM: Jā, bet ko viņi taisās taisīt ciet tagad?
IR: Nu, es jau Viktoram stāstīju - ir četras kandidātes.
MM: “Aizkraukle”… 
IR: „Aizkraukli”.
MM: Nu jā.

"ABLV bankas" agrākais nosaukums bija "Aizkraukles banka". Šajā sarunā Rimšēvičs piemin vēl trīs bankas – "Baltikumu", "Citadeli" un "Norvik banku", kurām varētu būt problēmas ar ASV, un piekodina Martinsonam to nevienam neteikt. 

MM: Tu brauc prom, ja?
IR: Es esmu Amerikā uz, uz visu kaut ko. Uz jobku, uz informāciju un tā tālāk, ja? Jā. Nu, šitas te
par tiem amerikāņiem, to, ko es tev teicu, nu, tas ir, tas ir tik nopietni, ja.
MM: Nu, vot, ko viņi Citadeli? Par ko viņi grib p*******ies?
IR: Nu, vecais, es jau nezinu, ja. Par “Aizkraukli” tur ir…
MM: Nu, tur skaidrs…
IR:.. būvniecības cash-s izņemts laukā…
MM: Tādā veidā?
IR: … un viņiem visi tie papīri ir. Pa telefonu viņš jau man nestāstīs, viņš jau brauks… Mēs jums parādīsim, ja. Bet nu tu saproti, es tev izstāstīšu, kā bija. Toreiz bija tā situācija, kad bija kaut kādas sešas vai septiņas bankas Amerikā tur, kur nevarēja norēķināties, ja.
MM: Ā..
IR: Tad bija… un šitie. Šitos visus nokopu. Nokoptu šitiem, nav ko nokopt! Ja šitie džeki pasaka, ka... Vienkārši viss, tev beidzas. Tu nevari vairāk norēķināties, saproti? Tev paliek darbs Eiropā, tu esi tā kā ar vienu kāju, ja.
MM: Un ko tad..?
IR: Nu, tu vari taisīt ciet principā savu banku, ja. Tā ka es visiem džekiem saku: “ Nu, veči, nu, drusku, drusku, nu, saprotiet to situāciju! Nu novācieties tagad no tanka tā kursa… Nu, ko jūs tur, zini! A Bernis staigā, p**pis, apkārt ar prezentāciju
Ministru kabinets, premjers, Saeimas Budžeta komisija. Vienkārši stāsta, nu: “Johaidī, mēs te pievelkam, tā teikt, naudiņu, mēs te darba vietas radām. Paskatieties, cik mēs nodokļus nomaksājām!” B**ģ, nu, kas tie par stāstiem, vecais! Nu, tak bērnišķīgi kaut kādi, nu!

Latvijas Radio vaicā Bernim, kas tā par būvniecības "cashu" jeb skaidro naudu, kas no bankas izņemta ārā un piesaistījusi amerikāņu uzmanību. Baņķieris atbild, ka nezina:

"Nevaru saprast, bet godīgi man šķiet… Pirmkārt, tas jāprasa viņiem, ko viņi minēja. Otra lieta, man liekas, ka viņi dzīvo izdomātā pasaulē, ko apspriež, kā apspriež."

Rimšēvics izmeklētājiem noliedzis iepriekšminēto tikšanos ar Berni viesnīcā. 

Savukārt Arnis Lagzdiņš noliedz saikni ar lobistu firmu. Izmeklētājiem gan viņš zinājis stāstīt, ka konkrētā firma "GK Banking Partners", par kuru ir aizdomas, izstrādājusi rekomendācijas banku nerezidentu jautājumos. Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka Rimšēvičs ar šiem lobistiem Latvijas Bankas telpās četru gadu laikā ticies padsmit reizes. Tomēr attiecībā uz "ABLV bankas" gadījumu Lagzdiņš liecinājis, ka Rimšēvičs viņam par šo banku nekad viedokli neesot izteicis. 

Gala rezultātā KNAB izmeklētāji neatrada pierādījumus, ka Rimšēvičs "ABLV banku" būtu apmelojis, un šopavasar kriminālprocesu izbeidza. Šajā pašā kriminālprocesā birojs izmeklēja ASV finanšu uzrauga FINcen izplatīto paziņojumu, ka banka devusi kukuļus Latvijas amatpersonām, lai piesegtu netīrus darījumus. Arī tam pierādījumus neatrada.

Kā kriminālprocesa rezultātu vērtē Bernis?

"Attiecībā uz "ABLV banku", uz sevi – ar pateicību, tāpēc, ka es redzu, ka mēs uz vienu būtisku jautājumu dabūjām atbildi – par to, ka "ABLV banka", viņu īpašnieki nenodarbojās ar kukuļošanu kaut kādu. (..) Tīri pilsoniski – man kauns, pateikšu, man kauns, ka ilgstoši, vot, tādas personas… Es arī varu, piemēram, rupju vārdu pateikt (smejas), bet tas ir par daudz, man šķiet. Tāds līmenis, tādas mūsu amatpersonas…" saka Bernis.

"ABLV bankas" vadītāju atbildību gan izmeklē vēl vienā kriminālprocesā, kas ierosināts, reaģējot uz amerikāņu pārmetumiem. 

Šajā lietā Valsts policija nupat maijā aizdomās turamā statusu piemērojusi pieciem bankas vadības līmeņa darbiniekiem, tajā skaitā bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim. Viņu līdz ar Vadimu Reinfeldu, Aleksandru Pāži, Igoru Rogovu un Kasparu Dreimani tur aizdomās par klientu naudas atmazgāšanu vairāk nekā 1,9 miljardu ASV dolāru apmērā. Zem izmeklētāju lupas ir piecu gadu darījumi, ko veikušas trīs lielas klientu grupas no Azerbaidžānas, Ukrainas un Krievijas. Latvijas tiesībsargu pieredzē tā ir visu laiku lielākā naudas atmazgāšanas lieta. 

Bernis gan saka, ka pārmetumus nesaprot.

"Es nesaprotu tās aizdomas, viss tas bizness bija redzams no regulatora puses, bija nepārtrauktas pārbaudes, un man vienkārši šajā lietā inkriminē to, ka man bija jāzina par kaut kādu klientu, bet par to klientu mēs varējām noziņot gan KD, tie klienti, cik varu atcerēties, daļa no tiem tika slēgti vēl bankas darbības laikā – pēc bankas iniciatīvas pārtrauktas attiecības. Vismaz par vienu grupu bija FKTK pārbaudes... un tagad pēc 5 gadiem vai cik tur gadiem secinājums, ka tā ir naudas atmazgāšana kaut kāda," viņš norāda.

Bernis kategoriski noliedz, ka būtu palīdzējis klientiem atmazgāt naudu. Banka bijusi liela, darījumu apjoms – milzīgs, bet gadījumi, kas liek domāt par naudas atmazgāšanu – daži. Tā viņš stāsta intervijā Latvijas Radio.


Mēs runājam par ļoti milzīgām summām. Un arī šajā pamatlietā ir turpat 2 miljardi, kas tomēr liek domāt tās summas ir pietiekoši ievērojamu, lai bankas vadība to pamanītu..

Bernis: Atkārtošu kā apkalpot klientus, kādas prasības, kādi normatīvi dokumenti, kāds risks pieejams, visu laiku bija saskaņoti ar regulatoru. (..) 
Man šķiet, ka tās visas 200 lietas attaisno kaut kā to rīcību, kas notika ar "ABLV banku", ciniski pateikšu..

Respektīvi, jūs gribat pateikt, ka visas tās institūcijas, valsts iestādes, kas ir bijušas iesaistītas šajos procesos..

Bernis: Visvieglāk tagad norādīt uz mums ar pirkstu.

Viņi piever acis un apstiprina lietas, kur nav pamata, jūs uzskatāt?

Bernis: (nopūšas) ...es, nē, pirmkārt, jāsaprot tas, ka, ja tu strādā ar klientu, jebkurai bankai ar daļu no klientiem būs problemātiska, bet zināja banka par to vai ne, tas ir liels stāsts. Tādas pārmeklēšanas, kādas notiek tagad, kad tiek pārbaudīta katra transakcija klientam, tiek milzīgs resurss, visi nodarbojas tikai ar mums, rada jautājumus. 

Kā beigsies šis kriminālprocess, rādīs laiks. Tomēr Rimšēvičam divdomīgas tikšanās bijušas ne tikai ar Berni, bet arī citas slēgtas bankas īpašnieku. 

"Norvik banka" un kukuļu pieprasījumi

Bija 2015. gada novembris. Kādā privātmājā Mārupē pie ģimenes drauga Renāra Kokina Rimšēvičs tikās ar "Norvik bankas" īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu. Tā rakstīts KNAB šā gada 18. februāra lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. 

Tikšanās laikā Rimšēvičs teicis, ka vēloties palīdzēt "Norvik bankai" un ka drīz amatā tiks apstiprināts jauns FKTK priekšsēdētājs, kurš būs lojālāks Guseļņikovam un "Norvik bankai", bet jāsadarbojas ar Kokinu. Rimšēvičs teicis, ka Latvijā pareizā lieta, ko darīt, ir sadarboties ar Kokinu un uzturēt labas attiecības. Pēc tam, kad Rimšēvičs aizgājis, Kokins paskaidrojis, ko Rimšēvičs ir domājis ar "sadarboties". Kokins turpināja, uzrakstot uz papīra lapas "€100 000" un teica "mēnesī". Guseļņikovs sapratis, ka Kokins viņam prasa maksāt, taču nekonkretizējis, kā viņš vēlas saņemt naudu. 

Pretī solīts mainīt banku uzrauga nostāju par firmai "Winergy" izsniegtiem kredītiem, kas tobrīd bijusi "Norvik bankas" lielākā problēma. 

Tiesībsargiem liecības sniedzis arī Guseļņikova brālis.

2017. gada 24. janvārī tikšanās laikā Kokins esot izteicis draudus, ka regulators piemēros "Norvik bankai" soda naudu, proti, aprakstīja iespējamību, ka februārī no Amerikas tiks saņemta vēstule ar priekšlikumu piemērot soda naudu "Norvik bankai". Kokins uzsvēris, ka komisija var uzlikt soda naudu 1 eiro, bet var būt arī liela soda nauda, un tās apmērs ir atkarīgs no bankas un viņa šefa sadarbības pakāpes, turklāt, Kokins ar rokām esot rādījis žestu, kas nozīmējot naudas pārskaitīšanu. 

Sarunās figurējušas lielas naudas summas.

Guseļņikovs stāstījis, ka par FKTK atļaujas saņemšanu "Sberbank" iegādei Rimšēvičs pieprasījis no viņa 10 miljonus eiro. 

Rimšēvičs izmeklēšanā liecinājis, ka ar Guseļņikovu tiešām ticies, taču pēc Guseļņikova ierosinājuma. Turpinājumā KNAB atreferētās Rimšēviča liecības:

Guseļņikovs esot lūdzis, lai Rimšēvičs piezvanītu augsta ranga amatpersonām un atrisinātu jautājumu par arestiem "Winergy" lietā, Rimšēvičs atbildējis, ka palīdzēt nevar un nevienam nezvanīs.  

Rimšēvičs norādījis, ka "Norvik bankas" finansiālais stāvoklis tolaik pasliktinājies. Guseļņikovs bankas kapitālā ieguldījis aizņemtu naudu un pēc tam slēdzis sarežģītas shēmas, lai to slēptu. 

Guseļņikovs esot sapratis, ka nākotnē bankai varētu atņemt licenci, un preventīvi griezies tiesā, lai padarītu sevi par upuri un parādītu saviem naudas aizdevējiem, ka pret viņu tiek nepamatoti izvirzītas regulatora prasības attiecībā uz bankas kapitāla palielināšanu. Rimšēvičs norāda, ka pēc viņa lūguma nekādas darbības arī nevarētu tikt veiktas, jo FKTK ir neatkarīga institūcija ar koleģiālu lēmuma pieņemšanu. Rimšēvičs nekad neesot šantažējis Guseļņikovu vai izspiedis no viņa naudu. Tikšanās ar Guseļņikovu vienmēr esot notikušas kādas personas klātbūtnē. Rimšēvičs uzskata, ka Guseļņikovs rīcība esot ļoti labi izplānota afēra.

Tiesībsargi pratinājuši arī FKTK bijušos vadītājus Kristapu Zakuli un Pēteru Putniņu. Abi stāstījuši, ka neko nezina par kukuļa izspiešanu no Guseļnikova. 

Taču Rimšēvičs kā Latvijas Bankas vadītājs bijis labi informēts par FKTK darba kārtību un atsevišķos jautājumos nav slēpis savu viedokli.

Turpinājumā fragments no Pētera Putniņa liecības KNAB. 

2017. gada 24. aprīlī Ņujorkā bija AML seminārs saistībā ar naudas atmazgāšanu, kurā no Latvijas piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, FKTK, Latvijas Bankas. Kad beidzies seminārs, Rimšēvičs paaicinājis malā Putniņu un citas personas un bijusi saruna, lai "Norvik banka" neiesaistās darījumos ar Ukrainas bankas iegādi. Jo, pirmkārt, "Norvik banka" esot vājā finanšu stāvoklī un akcionāriem jādomā,  kā stiprināt kapitālu, nevis veikt ieguldījumu. 

KNAB beigās tomēr secināja, ka Rimšēvičs un Kokins, tiekoties ar Guseļņikovu un viņa brāli un runājot par "Norvik bankas" darbību, neko noziedzīgu neizdarīja. 

Pietiekami pierādījumi tam, ka no Guseļņikova un viņa tuviniekiem kā "Norvik bankas" akcionāriem ir izspiests kukulis, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku, nav iegūti. 

"Es domāju, ka tas ir politisks lēmums Rimšēviča aizsardzībai. Ziniet, ir tāda padomju laiku loģika. Par vienu diktatoru padomju valdība tā izteicās: "Viņš, protams, ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls." Tā arī šeit – jā, viņš ir korumpants, bet mūsu korumpants, tāpēc mēs viņu aizstāvēsim!" Tā saka "Norvik bankas" īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Viņš grasās apstrīdēt KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu: "Kas attiecas uz to, ka tur nav nekādu pierādījumu, tā nav taisnība! Tur ir liels apjoms audio ierakstu, fotogrāfiju, videoierakstu un dokumenti ar pirkstu nospiedumiem, kā es pieņemu, Rimšēviča kunga pirkstu nospiedumiem. Turklāt – īpaši dokumenti, kas pierāda viņa saikni ar dažādām personām."

Guseļņikovs ir krievu izcelsmes Lielbritānijas pilsonis. Darbs Latvijā viņam radījis priekšstatu, ka korupcijas te esot pat vairāk nekā Krievijā. Ilggadējo Latvijas Bankas vadītāju viņš raksturo neglaimojošiem vārdiem:

"Ļoti gudrs, ļoti cinisks cilvēks. Tāpat kā daudzi citi Latvijas augstākās vadības cilvēki, ar kuriem man nācās saskarties, viņš ir cilvēks, kas netic valsts nākotnei, un diemžēl tādu jums pie varas ir daudz.

Viņi paši zina, ka valstij nav nākotnes, un tādēļ uzvedas šādi. Viņu prioritāte ir risināt savus personiskos materiālos jautājumus, viņi vispār nedomā par valsts reputāciju, kā valsts izskatās ārvalstu investoru acīs."

Savas tiesības Guseļņikovs aizstāv Vašingtonā, starptautiskā tiesvedībā pret Latvijas valsti. Prasība celta jau 2017. gadā. Arī "Norvik banka" darbība tagad ir apturēta, un tās akcionāri no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas, viņuprāt, radušies valsts nelikumīgo darbību rezultātā. 

"Mēs pārvarējām Latvijas iebildumus pret jurisdikciju un, varat iedomāties, ka šajos kovida laikos, kad naudas nepietiek un biznesi aizveras, jūsu valdība tērē miljonus juristiem tikai par to, lai nenonāktu starptautiskajā tiesā tā vietā, lai... Saprotiet, es vēl 2017. gadā piedāvāju – izmeklēsim korupciju, iesēdināsim visus cietumā, iztīrīsim visu šo un veiksim investīcijas bankā un tas būs "win – win" lēmums, kas izdevīgs visiem, bet rezultātā mēs turpinām aizstāvēt korupciju, turpinām aizstāvēt savējos, kaut korumpantus, un turpinām tērēt nodokļu maksātāju naudu starptautiskai tiesvedībai," stāsta Guseļņikovs.

Konkrētus FKTK lēmumus, kurus Rimšēvičs ietekmējis, Guseļņikovs intervijā nenosauc, taču norāda, ka pierādījumi tiks likti galdā starptautiskajai šķīrējtiesai. 

"Mums ir pierādījumi, ka Rimšēvičs prasīja naudu un draudēja, ka pēc tam būs FKTK sankcijas. Tās sekoja. Mums ir dokumentēts, ka Rimšēvičs sauc kaut kādus skaitļus un nākamajā dienā tie skaitļi parādās FKTK oficiālos lēmumos. Mēs esam pārliecināti, ka starptautiskajā tiesā varēsim pierādīt ar faktiem un piemēriem, ka Rimšēvičs de facto vadīja FKTK darbību," norāda Guseļņikovs. 

Taču vienā lietā Rimšēvičam nav izdevies izvairīties no apsūdzības. Un tā ir "Trasta komercbankas" lieta. 

"Trasta komercbanka" un nepierādītā FKTK iesaiste

Aizturot Latvijas Bankas prezidentu, sākotnēji bija aizdomas, ka kukuļus Rimšēvičs ņēmis par banku uzrauga lēmumu ietekmēšanu. 

Aizdomas, ka naudas gala saņēmējs atrodas FKTK, radīja tajā pašā Taureņu pirtī ierakstītās Rimšēviča sarunas, kurās apspriež maksājumus par problēmu risināšanu banku uzraudzības iestādē. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka sarunās pieminētās summas ir lielas – vienā vietā ir runa par 50 000 mēnesī, citā – ap 20 tūkstošiem.

Prokurore Viorika Jirgena, kura cēlusi apsūdzību Rimšēvičam, nenoliedz, ka šāda satura sarunas KNAB ir ierakstījis:

"Trīs reizes jau tās tikšanās notika, tas jau nav noslēpums, kurās piedalījās pirtī Rimšēvičs – tās ir tās trīs sarunas. Redziet, visas tās sarunas tad, kad personas kaut kur tiekas un runā, pirmsšķietami izlasot liekas, viss ir skaidrs vai puslīdz, bet katram vārdam, kā viņi to saka un pēc tam kā nākošajā sarunā runā un pēc tam, kad tu ar citām izmeklēšanas darbībām noskaidro, ka tā aina apkārt tur ir pavisam vēl savāda, tad tur vari uzcelt apsūdzību tikai par to, ko vari pierādīt."

Gala beigās apsūdzība Rimšēvičam celta par to, ka naudu prasījis sev. Pierādījumus saistībai ar banku uzraugu atrast neizdevās.

"Es jau nenoliegšu, ka FKTK vispār kā iestāde un arī lēmumi, par ko tur tas viss būtu… Tās sarunā bija, līdz ar to tāpēc jau apsūdzība Rimšēvičam arī uzcelta, bet tikai no cita skatu punkta, ka prasītājs ir viņš, ka viņam tā nauda pienākas, ne jau kādam citam. Jo tādi pierādījumi, ka tā nauda būtu vēl kādām konkrētām FKTK amatpersonām – tādi pierādījumi netika iegūti," norāda prokurore.

Apsūdzība Rimšēvičam izaugusi no "Trasta komercbankas" akcionāru liecībām. 

Šī lieta patlaban ir tiesā. Rimšēviču sauc pie atbildības par kukuļu saņemšanu no "Trasta komercbankas" īpašniekiem 2010. un 2013. gadā. Viņi uzsaukuši Rimšēvičam gan atpūtas braucienu uz Kamčatku, kur Latvijas Bankas prezidents apšaubāmā kompānijā zvejojis lašus, gan piesolījuši pusmiljonu eiro. Pusi no kukuļa summas Rimšēvičs 2013. gadā esot saņēmis. Šādā veidā amatpersona esot atalgota par palīdzību problēmu risināšanā FKTK.

KNAB izmeklēšanā esot ņēmis vērā, ka bijuši vairāki signāli par maksājumiem banku uzraugam, taču pierādījumus nav atradis, atzīst KNAB otrās pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva:

"Runājot par sistēmisku problēmu, es teiktu tā, ka, pat abstrahējoties no šī konkrētā kriminālprocesa, gadījumos, ja tiek ziņots par augstas amatpersonas iespējamiem pārkāpumiem, ja tas ir viens ziņojums vai viens fakts, uz to skatāmies mazliet savādāk nekā tad,

ja ir vairāki ziņojumi un vairāki fakti – tas tomēr liek aizdomāties un rada lielāku šaubu ēnu."

Taču ne visiem noziegumiem iespējams savākt pierādījumus. 

Pats Ilmārs Rimšēvičs savu vainu nevienā no kriminālprocesiem nav atzinis. Latvijas Radio lūdza arī Rimšēviča viedokli, bet saņēma atteikumu.

"Labdien, Indra! Paldies, ka "rokat"! Neesmu zaudējis ticību, ka viss nāks reiz gaismā! Pagaidām nedrīkstu runāt!" Tā atrakstīja Rimšēvičs. 

Pašreizējā FKTK vadītāja Santa Purgaile atzīst, ka ziņas par FKTK lomu šajos kriminālprocesos ir nepatīkamas, tāpēc, sākot pildīt amata pienākumus, izvērtējusi dažādus banku uzrauga lēmumus.

"Attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas joprojām strādā šeit komisijā, man nav nekāda pamata domāt par kādu neuzticību vai kaut kādu līdzdalību. Es ticu, ka šie cilvēki ir godprātīgi un godprātīgi pildījuši noteikumus gan tad, gan šodien joprojām. Bet, protams, ka šie notikumi lika mums – jaunai vadībai – domāt un pieņemt dažādus lēmumus un veidot lēmumu pieņemšanas procesu un atbildības jomu tādējādi, lai turpmāk nerastos šaubu ēnas par to, ka var būt kaut kāda viena cilvēka ietekme vai svars lēmumu pieņemšanā. 

Vaicāta, vai Latvijas Bankas vadītājam bijusi ietekme uz FKTK piespriesto sodu apmēriem bankām, Purgaile atbild šādi:

''Viennozīmīgi nav tādas ietekmes. Šobrīd noteikti nav, un es domāju, ka tādai nevajadzēja būt arī nekad. Mums ir izstrādāta ļoti skrupuloza sodu piemērošanas politika, kur skaidri un gaiši viss ir aprakstīts, caurspīdīgi – ko, par ko, kādu sodu tev var piemērot. Tās nav tādas variācijas, ka var nepiemērot neko un tad var piemērot n-tos miljonus.'' 

FKTK vadītāja uzsver, ka kriminālprocesos pavīdējušās aizdomas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm. Komisija tur neko nevar iesākt.

Purgaile: ''Protams, tā informācija, kas tagad visiem ir pieejama, rada bažas. Tieši tāpat kā jūs uzdodat jautājumus, arī es, mēs katrs sev uzdodam jautājumus, – bet kā bija patiesībā? Bet to mēs nevaram noskaidrot…''

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt