„Garīkas” ir ainaviski skaista vieta, kas atrodas starp Skrundu un Aizputi. Blakus simtgadīgai liepu alejai saslieti simtiem alkšņu baļķu, no kuriem arī izaug vērtīgā Japānas sēne.
Sēņu dārzā viesu nama saimnieki un pieredzējušais šitaki sēņu audzētājs Andri Vjaksu stāsta: „Uzreiz jau sākām ar daudziem kokiem, jo deviņdesmito gadu sākumā radās pārliecība, ka tā lieta varētu iet. Gribēja daudzi, un daudzi arī mēģināja. Latvijā varēja būt divi vai trīs simti. Tagad palikuši vairs tikai daži, kas to dara.”
Latvijā savulaik nav izdevusies šitaki audzēšana. Andris Vjaksa skaidro, ka ļoti daudzi cilvēki sākuši sēt, bet tā kā izaudzēt neizdevās, vīlušies: „Tajā brīdī, kad pirka, bija skaisti. Sēkla neauga, arī man pašam bija 40 kubikmetri ozoli, kur praktiski šīs sēnes neauga. Tā bija tikai sēklas vaina, jo man šīs problēmas vairāk nav. Es iepērku sēklu Eiropā un ASV. Man problēmas nav bijušas.”
„Garīkās” grūtības pārvarētas un sēņu audzēšana turpinājusies. Saimnieks uzsver, ka tirgus Latvijā nav piesātināts ar šitaki sēnēm. Savu produkciju viņš pamatā realizē eko veikalos, kā arī tirgo uz vietas. „Pārejās sēnes, kas redzamas veikalā, nevaru apgalvot, ka visas, bet domāju, ka pamatā tās ražotas Ķīnā, kas tur augušas nezināmos apstākļos. Tur tās tiek lēti iepirktas un salīdzinoši lēti tiek pārdotas,” stāsta Vjaksa.
Šitaki sēnes saimnieks sauc par zelta olu, ar kuru tiek piesaistīt tūristi un gardēži. „Garīkas” nav tikai vieta, kur audzē sēnes, tas ir viesu nams un vieta, kur iespējams degustēt no šitaki sēnēm gatavotus ēdienus. Sēnes ir zināma alternatīva gaļai un zivīm. Papildus tam šī sēne ir vērtīgs imunitātes stiprinātājs. „Mēs esam kļuvuši par palīdzības sniedzējiem arī daudziem slimniekiem, jo mūs bieži apciemo vēža slimnieki, tiem, kuriem problēmas ar holesterīnu, ar sirds slimībām. Ir cilvēki, kuri saka, ka tā būs mūža maize, ko es vienmēr lietošu,” stāsta saimnieks.
Viņš arī joko, ka tā vienlaikus ir arī vīriešu sēne: „Kāzās mēs īpaši uzveram, ka tā ir vīriešu sēne. Sievietēm arī nekas slikts nenotiek, protams, arī ieteicams lietot. No rīta pieceļoties, līgavainis no rīta mēdzot teikt, gaidu, kad sāks tās sēnes iedarboties.”
Siltums, vējš un mitrums ir trīs galvenie faktori, kas nodrošina šitaki sēņu audzēšanu Latvijā, stāsta Andris Vjaksa. Latvijā šitaki sezona ilgst aptuveni četrus mēnešus. Sēnes ievāc no jūlija līdz septembra beigām: „Lai šī sēne augtu, viņai ir jāiedod šoks. Mēs šo šoku iedodam, koku uz diennakti iemērcot ūdenī. Pēc desmit, četrpadsmit dienām uz koka izaug sēne. Gada laikā, neaudzējot ziemas apstākļos, tā var no viena koka iegūt vairākas ražas.”
Atšķirībā no meža sēnēm, šitaki var izturēt pat mīnus desmit grādus lielu salu, kad tas atkāpjas, sēne var turpināt augt, līdz ar to gadās pasēņot arī gadu mijā. Jāpiebilst, ka šonedēļ šitaki sēņu audzētājs pārstāvēs Kurzemes stendu „Riga Food 2013”, kas ir plašākā pārtikas izstāde Baltijas valstīs.
