Pie Silmalas pagasta kultūras nama Gornicas ciemā strādā vairāki Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmas "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" dalībnieki jeb sabiedrībā tā dēvētie "simtlatnieki". Silmala ir viens no lielākajiem pagastiem Rēzeknes novadā, līdz ar to arī bezdarba līmenis šeit ir viens no augstākajiem, un katra iespēja nopelnīt iedzīvotājiem ir svarīga.
"Mēs sakopjam teritoriju, ja vajag dažreiz iekšā strādājam klubā vai vēl kaut ko, tagad egli noņemam, kaut kā tā. Cilvēkiem ir iespēja kaut kādu naudiņu saņemt, tāpēc, protams, ka ir labi. Tagad algotie darbi paaugstinās uz 200 eiro, tad vispār labi. Sešas stundas ar pusdienām, te pie mājām," stāsta Silmalas pagasta iedzīvotāja Lana Konstantinova.
Detalizētāk darbu ieskicē Maltas pagastu apvienības struktūrvienības Silmalas pagasta pārvaldes vadītājs Eduards Grišuļonoks: "Palīdzam veciem cilvēkiem, lai atnes ūdeni, malku, ko viņi prasa palīdzēt. Pašlaik ārā ir diezgan lieli mīnusi. Strādājam 20 minūtes, pēc tam pārtraukums. Pēc tam tālāk."
Kopumā Silmalā sabiedriskos darbus veic 35 cilvēki, un, lai arī bieži vien uzņēmējiem grūti atrast šāda veida darbiniekus, pašlaik NVA programmā uz vienu vietu pretendē vidēji divi cilvēki. To, ka veidojas rindas, apstiprina arī Rēzeknes filiālē.
"Pilsētā ir pieteikušies šobrīd 140 cilvēki. Un novadā ir aptuveni 600 cilvēki rindā, bet tas ir uz visu lielo Rēzeknes novadu, tur katrā pagastā ir sava kārtība. Pagasts iesaista atbilstoši saviem saistošajiem noteikumiem. Tad viņi izvērtē cilvēku, kuram tas visvairāk nepieciešams," skaidro NVA Rēzeknes filiāles nodarbinātības organizatore Rasma Šmaukstele.
Programmā šogad, lai cīnītos ar bezdarbnieku atkarībām, ieviestas arī disciplinējošas pārmaiņas, darbiniekiem izsniegtas vestes, katrā novadā ir darbu koordinators un katrā pagastā darba vadītājs. Pēc trīs kavējumiem darbinieku atlaiž.
"Tāpēc arī pagastos ir šie darbu vadītāji, daudzos pagastos ir reģistrācijas žurnāli. Tas ir atkarīgs no paša cilvēka, atkarīgs no darba vides, ko no viņa prasa, protams, arī no tā viņa darba tikuma. Ir arī pozitīvie piemēri, kur, strādājot šajos pašvaldību darbos, arī pašvaldības redz tos labākos darbiniekus, un viņi tiek pieņemti darbā pēc tam," stāsta NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.
Savukārt tie, kas tik un tā nerod iespēju strādāt pastāvīgā darbā, programmā piedalās ik gadu četrus mēnešus. Kopš šī gada cilvēki, kuri ir sasnieguši 60 gadu vecumu, varēs strādāt sešus mēnešus. Tomēr iedzīvotāji uzskata, ka līdztekus disciplīnas uzraudzībai NVA būtu jārod kādas citas iespējas darba nodrošināšanai laukos. Daudzi jau ir pieraduši pie esošās sistēmas un nav motivēti meklēt labāku darbavietu.
"Man liekas, te jau izveidojusies sava "simtlatnieku" grupa, kuri neko nemeklēs. Viņiem "simtlatnieku" programma, garantētais minimālais ienākums, kursi, viss. Viņi par riņķi iet un atpakaļ viņus nedabūsi. Riktīgā darbā no astoņiem līdz pieciem vairs neieliksi. Ne visus, bet trešdaļu simtprocentīgi," nobažījies ir algotu pagaidu sabiedrisko darbu vadītājs Vecružinā Viktors Augustāns.
Silmalas pagasta pārvaldes vadītājs Grišuļonoks gan aicina katru bezdarbnieku vērtēt atsevišķi: "Mēs strādājam kopā ar sociālajiem darbiniekiem, iet motivācijas programma. Ziniet, tur vajag uzklausīt katru bezdarbnieku atsevišķi, kādas konkrēti cilvēkam ir problēmas. Diemžēl mūsu pagastā nav daudz vietu, kur viņi var strādāt, jo viņiem vajag braukt uz Rēzekni, uz Daugavpili - tur, kur ir darbavietas."
Pērn algotus pagaidu sabiedriskos darbus Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados veica vairāk nekā 2200 cilvēku. Šogad programmas īstenošanai šeit piešķirts aptuveni miljons eiro finansējuma, tostarp par katru pasākumā iesaistīto bezdarbnieku tiek veiktas iemaksas pensiju fondā un ir apdrošināti iespējamie nelaimes gadījumi.
