Reģioni Krustpunktā

No manis nav jābaidās. Katrīnas Līvas un Dagņa dzīve sabiedrībā un pieņemšana

Reģioni Krustpunktā

Energoresursu cenu kāpums krietni ietekmējis uzņēmējus Zemgalē

Samazinājies algoto pagaidu sabiedrisko darba vietu skaits. Tās īpaši pieprasītas Latgalē

«Simtlatnieku» analoga finansējums un darbavietu skaits šogad sarucis; īpaši liels pieprasījums Latgalē

2009. gadā centienos ekonomiskajā krīzē atbalstīt bez darba palikušos izveidoja tā dēvēto „simtlatnieku” programmu, kas šādu apzīmējumu ieguva mēneša samaksas – simt latu – dēļ. Programma pāris gadus darbojās un bija ļoti pieprasīta. 2012. gadā bezdarbniekiem sāka piedāvāt analogu programmu – “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Tā pastāv joprojām, un vairāk nekā puse pagaidu darba vietu tiek veidotas Latgalē.

ĪSUMĀ:

  • Latgalē iedzīvotāji labprāt izmanto algotā pagaidu sabiedriskā darba iespējas.
  • Tam var pieteikties bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarba pabalstu.
  • Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks ik mēnesi saņem 250 eiro.
  • Bērzgales pagastā darba iespēju nav daudz, tāpēc pēc atbalsta pieprasījums lielāks nekā piedāvājums.
  • Arī pagastam tas ir izdevīgi: “Uz šiem cilvēkiem pamatā turas mūsu komunālā saimniecība.”
  • Taču pagaidu darbavietu skaits samazināts visā Rēzeknes novadā. 
  • Tas saistīts ar kopumā samazinātu finansējumu programmai.

Labprāt izmanto pagaidu darba iespējas

Anita dzīvo Mežvidu pagastā. Sieviete ir pirmspensijas vecumā. Kad rodas iespēja, piesakās pagaidu darbiem. Lai varētu strādāt Bērzgalē, katru dienu mēro septiņus kilometrus garu ceļu, visbiežāk – kājām. Citas iespējas Anitai nopelnīt nav.

“Vīram pensija 140 eiro, 3. grupas invalīds. Žēl, ka tagad var strādāt vien četrus mēnešus, agrāk varēja sešus. Astoņi mēneši būs jāgaida,” sacīja Anita.

Vietējais iedzīvotājs Andris, kamēr nav citu darba iespēju, arī iesaistījies algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. “Iepriekš darbs bija. Tagad nav. Iestājos kursos. Metinātājs īstenībā esmu. Tikai tiesību nav. Tagad gaidu, kamēr piezvanīs, lai var uz kursiem braukt,” par sevi pastāstīja Andris.

Bērzgales pagasts Rēzeknes novadā atrodas 21 kilometra attālumā no novada centra Rēzeknē. Iedzīvotāju skaits svārstās ap 600 cilvēkiem. Tuvākā pilsēta – Ludza – 18 kilometru attālumā, bet nav tiešās autobusu satiksmes. Ceļš nav asfaltēts.

Pagastā ir pamatskola, bērnudārzs, pasts, feldšerpunkts, bibliotēka, kultūras nams, veikals un ēdnīca.

Četrus mēnešus iespēja nopelnīt 250 eiro

Algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem var pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) jebkurš bezdarbnieks, kurš nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Sadarbībā ar pašvaldību tiek nodrošināta darbavieta.

Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks ik mēnesi saņem 250 eiro.

Samaksa no 200 uz 250 eiro pieauga aizvadītā gada pavasarī.

“Algotajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem ir ne tikai atalgojums. Viņi var saņemt veselības pārbaudes, kuras apmaksā NVA, un bezdarbnieki darba laikā ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem. Tāpat tiek veiktas arī obligātās iemaksas pensiju fondā,” pastāstīja NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Rasma Šmaukstele.

No šī gada bezdarbnieks var strādāt ne vairs sešus, bet gan četrus mēnešus.

Citu darba iespēju nav daudz

Kāds labums ir pašvaldībai, kura nodrošina pagaidu darbavietas?

Bērzgales pagasta lietvede Janīna Adijāne, kura atbild arī par algoto pagaidu sabiedrisko darbu, atzina, ka darba iespēju pagastā nav daudz: “Tie ir vietējie cilvēki, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav atraduši pastāvīgu darbu. Laukos tomēr atrast darbu vai izbraukāt uz darbu pilsētā nav nemaz tik vienkārši.”

Turklāt daudzi bez darba ir palikuši pirmspensijas vecumā. Tāpēc pieprasījums pēc šādiem pagaidu darbiem ir krietni lielāks nekā piedāvājums.

“Pagājušajā gadā mums bija iedotas septiņas algoto pagaidu sabiedrisko darbu vietas, šogad mēs prasījām astoņas, bet piešķirtas ir tikai četras. Ja pagājušajā gadā strādāja 14 cilvēki, tad šogad tie būs – 12. Gribētāju ir vairāk, tāpēc mēs arī prasījām astoņas vietas. Cilvēki zvana un interesējas,” pastāstīja Adijāne.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu programma ir liels atspaids ne tikai iedzīvotajiem, bet arī pagasta pārvaldei, jo darbaroku trūkst, bet iespējas pieņemt darbā cilvēkus ir finansiāli ierobežotas.

“Uz šiem cilvēkiem pamatā turas mūsu komunālā saimniecība.

Ziemas periodā tie darbi pamatā ir malkas sagatavošana – zāģēšana, skaldīšana, pienešana trim katlumājām. Mēs arī esam viens no retajiem pagastiem Rēzeknes novadā, kurš apkurina divas daudzdzīvokļu mājas (12 un 24 dzīvokļu mājas). Malkas vajag daudz, un tā ir jāsagatavo. Tā ka ziemā tā ir malkas sagatavošana, vasarā – pļaušanas darbi, kapsētu uzkopšana u.c. Mēs ļoti priecājamies, ka mums ir tādi cilvēki, jo štatu ir tik, cik ir. Mums ir Komunālās pārvaldes vadītājs un viens strādnieks, ziemā vēl ir kurinātāji. Un tas ir viss. Visi darbi turas uz šiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, vēl GMI (garantētā minimālā ienākuma – red.) saņēmēji. Mēs ļoti pārdzīvojam, ka mums iedeva tik maz šo darbavietu. Arī cilvēki ir apbēdināti, kā viņi iztiks, kā savilks galus kopā,” atzina Adijāne.

Mazāk pagaidu darbavietu

Rēzeknes novada pašvaldība “Algoto pagaidu sabiedrisko darbu” programmā iesaistās aptuveni desmit gadus. Darbi, ko pagastos veic iedzīvotāji, pamatā ir teritorijas uzkopšanas, labiekārtošana, telpu uzkopšana, kā arī dažādi palīgdarbi pašvaldības iestādēs, piemēram, bibliotēkās, skolās, bērnudārzos.

Šogad visā novadā krietni samazināts pagaidu darbavietu skaits – no 379 uz 140 darbavietām. Taču pieprasījums pēc šādiem darbiem ir lielāks, nekā novads spēj piedāvāt.

“Visos iepriekšējos periodos šo darbavietu skaits ir bijis krietni lielāks. Ir bijuši gadījumi, kad piešķir noteiktu vietu skaitu, un pēc tam ir iespēja pieteikties arī papildu vietām. Šogad, jā, to ir mazāk,” pastāstīja pasākuma “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” koordinatore Rēzeknes novadā Liene Skudra.

Šī programma ir gan finansiālais balsts iedzīvotājiem, gan arī iespēja socializēties. “Bezdarbnieki tiek iesaistīti pagasta pārvalžu sociāli nozīmīgu darbu veikšanai, šie cilvēki tiek iesaistīti sabiedrības labā. Viņiem ir iespēja socializēties un būt aktīviem sabiedrībā,” norādīja Skudra.

Ir gadījumi, kad cilvēks nenostrādā noteikto laiku, laužot līgumu pirms termiņa. Bet ir arī tādi cilvēki, kas atkārtoti iesaistās programmā. Līdz ar to esot grūti pateikt, cik daudz novada iedzīvotāju ir nodarbināti šo gadu laikā.

“Ir gadījumi, kad līgums tiek lauzts, pamatojoties uz bezdarbnieka iesniegumu vai ja bezdarbnieks ir kavējis vai nav ievērojis darba vadītāja norādījumus un noteikumus. Neteikšu, ka to ir diezgan daudz vai diezgan bieži, bet šādi gadījumi ir. Un ir bijuši gadījumi, ka cilvēks, kurš strādājis šos pagaidu darbus, tiek nodarbināts pašvaldībā vai uz kādu noteiktu laiku, piemēram, aizvietojot pamatdarbinieku, vai arī uz pastāvīgu darbu,” pastāstīja Skudra.

Rēzeknes novadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu algoto pagaidu sabiedrisko darbavietu skaits šogad samazināts divarpus reizes, savukārt blakus esošajā Rēzeknes valstspilsētā vēl krasāk – no 140 pērn uz 38 darbavietām šogad.

Programmai samazināts finansējums

Šogad kopumā Latvijā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt 5280 bezdarbniekus, izveidojot 1475 darbavietas. Tā kā viens bezdarbnieks var strādāt četrus mēnešus, vienā darba vietā gada laikā strādā trīs vai vairāk bezdarbnieku.

NVA programmu vērtē kā nepieciešamu. “Ir tāda daļa bezdarbnieku, kas šos darbus izmanto regulārāk. Bet kopumā pasākums sniedz atbalstu bezdarbniekiem, kuri ir nonākuši naudas grūtībās. Īpaši tas sniedz atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri dzīvo attālākos pagastos, kur nemaz nav to darbavietu tik daudz,” atzina Rasma Šmaukstele no NVA.

Taču finansējums un iespējas nodarbināt bezdarbniekus ir sarukušas. 2020. gadā finansējums algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem bija 5,6 miljoni, 2021. gadā palielināts līdz 7,8 miljoniem eiro, savukārt 2022. gadā tas sarucis uz četriem miljoniem eiro.

“Pirmkārt, jāsaka, ka tieši 2021. gadā finansējums tika palielināts, ņemot vērā, ka bija bezdarba līmeņa pieaugums, jo vēl Covid-19 pandēmijas ietekmē bezdarba statistika gāja uz augšu, un mums izdevās piesaistīt papildu finansējumu no Eiropas struktūrfondiem. Tāpēc bija tāds papildu finansējums. Līdz ar to, ja salīdzina 2022. gada finansējumu, kad vairs nav Eiropas struktūrfondu, tad 2022. gadā tas kritums ir pamanāmāks,” skaidroja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departaments direktors Imants Lipskis.

Tāpat tika pārskatīta forma, kā tiek piešķirtas algoto pagaidu sabiedrisko darbu vietas. Vērtēta katras pašvaldības situācija ar bezdarbnieku skaitu un darba vakancēm. Līdz ar to kādai pašvaldībai var būt lielāks samazinājums nekā citai.

“Ja salīdzinām ar 2021. gadu, tad algoto sabiedrisko darbavietu skaits visās NVA filiālēs un visās pašvaldībās šogad ir mazāks. Bet tajās pašvaldībās, kurās ir augstāks ilgstošā bezdarba līmenis un mazāks vakanču skaits, tad tur tīri proporcionāli to vietu skaits tiks iedalīts lielāks salīdzinājumā ar citām filiālēm, kur ilgstošais bezdarba līmenis ir mazāks, bet vakanču ir daudz vairāk. Bet kritums ir visās filiālēs, arī Latgalē, tāpēc ka mums finansējums ir mazāks. Un tāpēc, ka vidējais bezdarbniekam izmaksātais atlīdzības apmērs tagad ir lielāks no pagājušā gada 1. maija,” skaidroja Lipskis.

Lai arī finansējums ir sarucis, Labklājības ministrijā atzina, ka šis atbalsta veids ir nepieciešams.

To paredzēts turpināt arī nākamajā gadā, saglabājot finansējumu tādu, kāds tas ir šogad, – aptuveni 4 miljonus eiro.

“Kā mēs redzam, īpaši no Latgales statistikas, tad ilgstošo bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks nekā citos reģionos. Līdz ar to plānots, ka arī nākamajā gadā šo programmu saglabāt aptuveni šī gada līmenī. Šī gada programmas finansējums ir aptuveni 4 miljoni eiro. Un tas varētu saglabāties arī nākamajā gadā – četri miljoni eiro uz visu Latviju, nedalot pa reģioniem. Gadījumos, ja kādā filiālē vai kādā reģionā paliek pāri vai netiek aizpildītas šīs pagaidu sabiedriskās vietas, tad ir iespēja tās pārcelt, atdot citam reģionam vai filiālei, kur situācija ar ilgstošo bezdarbu ir smagāka. Arī gada ietvaros šīs vietas ir iespēja pārdalīt,” pastāstīja Lipskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt