Siltuma tarifi Latvijā daudzviet krasi atšķirīgi – no 39 līdz 198 eiro par MWh

No 39 eiro līdz 198 eiro par megavatstundu (MWh) – tik krasa atšķirība ir siltuma tarifiem dažādās apdzīvotās vietās Latvijā. Latvijas rekordiste ir Rēzekne, bet tarifi turpina augt arī citviet.

Siltuma tarifi Latvijā daudzviet krasi atšķirīgi – no 39 līdz 198 eiro par MWh
00:00 / 09:12
Lejuplādēt

Pārskata tarifus

Latvijā siltuma tarifi gala lietotājam ir regulēti 58 komersantiem. Papildus tiem ir vairāki komersanti, kuri tikai ražo siltumenerģiju un kuriem ir regulēts tarifs, par kādu tie pārdod citam siltumapgādes komersantam siltumu, kas to piegādā gala lietotājam.

"No šiem 58 komersantiem daļa ir tādi, kuriem tarifs var mainīties katru mēnesi, ja mainās kurināmā izmaksas. Savukārt daļai tarifs ir noteikts uz ilgāku termiņu un mainās tikai tad, ja tiek veikta pilna tarifa izvērtēšana," skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ( SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Pašlaik SPRK skatīšanā ir nedaudz vairāk kā 20 tarifu projekti. Pirms dažiem gadiem tarifus biežāk pārskatīja tie siltumapgādes uzņēmumi, kas siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi. Taču šobrīd vairāki komersanti, kuri siltumu ražo, kurinot šķeldu, ir pārgājuši uz pieeju, ka tarifs var mainīties biežāk līdz ar kurināmā cenas izmaiņām.

"No regulatora viedokļa būtiskākais ir tas, lai tarifs atbilst izmaksām. Lai nebūtu kādas ilgāka termiņa prognozes, kuras pēc tam ir neprecīzas un rada problēmas vai nu lietotājiem, vai komersantiem. Šobrīd, kad izmaksas kurināmiem mainās ļoti strauji, tad regulators cenšas īsākā termiņā izskatīt tarifus, lai tie atbilst pēc iespējas precīzāk tam, cik komersantiem izmaksā kurināmais," pastāstīja Miķelsons.

Tomēr ne tikai kurināmā izmaksas ietekmē tarifu. Arī investīcijas iekārtās, pieaugošās remonta un iekārtu uzturēšanas izmaksas, kā arī personāla izmaksas dzen uz augšu siltuma tarifu.

Vai jūnijā publicētie regulatora tarifi tādi būs, arī sākoties apkures sezonai? "Es pieļauju, ka dažiem no komersantiem, kuriem šobrīd ir veikts tarifu pārrēķins aprīlī, maijā vai jūnijā, tas tāds varētu saglabāties arī nākamajā apkures sezonā. Bet, iespējams, dažiem no komersantiem būs vēl kādas izmaiņas līgumos, par kādu cenu tie iepērk kurināmo, līdz ar to tarifs būs jāpārskata vai jāprecizē. Tāpat ir vairāki komersanti, kas regulatorā vēl nav vērsušies ar tarifu projektiem, varētu noslēgt savus kurināmā iepirkumus un tad vērsties pie mums ar jauniem aprēķiniem," sacīja Miķelsons.

Daudzviet tarifi krasi atšķirīgi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka tarifa pieauguma dinamika dažādiem siltumapgādes uzņēmumiem dažādās Latvijas vietās ir atšķirīga.

Par siltumu nākamajā apkures sezonā vismazāk maksās Ķekavas, Rāmavas, Valdlauču un Katlakalna iedzīvotāji, jo jūnija siltuma tarifs šajās apdzīvotajās vietās ir nedaudz virs 39 eiro par megavatstundu.

Savukārt maciņš, maksājot par siltumu, plašāk būs jāatver Rēzeknes, Olaines, Ozolnieku, kā arī Ānes, Brankas, Mārupes, Skultes un Tīraines ciemu iedzīvotājiem. Šajās apdzīvotajās vietās tarifs par siltumu ir no 100 eiro par megavatstundu.

Visdārgāk Rēzeknē

Latvijas rekordiste ir Rēzekne – regulatora apstiprinātais siltuma tarifs tur ir 198 eiro par megavatstundu.

"Iepriekšējā apkures sezonā viens no zemākajiem tarifiem, kur izmanto gāzi, bija Rēzeknē. Tur bija noslēgts gāzes piegādes līgums visam gadam. Līdz ar to visu aizvadīto apkures sezonu cena Rēzeknē bija salīdzinoši zema. Savukārt, beidzoties šim līgumam, nākošie iepirkumi ir par šī brīža būtiski augstākajām gāzes cenām. Tas nozīmē, ka pieaugums, kas citās apdzīvotās vietās bija pakāpenisks vairākos soļos, Rēzeknē bija uzreiz vienā lēcienā no cenas līmeņa, kas bija no 2021. gada pavasara, līdz tam, kāds ir noteikts šobrīd," skaidroja Miķelsons.

Līdz ar to šobrīd Rēzeknē ir augstākais siltuma tarifs Latvijā. Regulatorā apstiprinātais siltuma cenas lēciens Rēzeknē ir iespaidīgs – vairāk nekā sešas ar pusi reizes – no apmēram 30 eiro līdz vairāk nekā 198,14 eiro par megavatstundu. Tik liels cenas šoks, kāds iesniegts regulatorā, Rēzeknes iedzīvotājus šovasar gan neskar.

"Regulatorā apstiprinātais tarifs ir spēkā, bet tas bija pieņemts naftai un dabasgāzei," norādīja SIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals, skaidrojot, ka divos pilsētas mikrorajonos apkurei tiek izmantota šķelda un piemēro atlaidi tarifam.

"Par pagājušo mēnesi bija 96 eiro par MWh. Jūnijā būs 124 eiro par MWh. Tarifs nav 198 eiro par MWh," norādīja Mežals.

Viņš skaidroja, ka iespaidīgo tarifa pieaugumu veicina divi faktori. Viens no tiem ir dabasgāzes cena, kas ir desmit reizes lielāka nekā iepriekš noslēgtajā līgumā.

"Otrs iemesls, kas veicina siltuma cenas kāpumu, ir tas, ka mēs, kurinot ar dabasgāzi, darbinājām arī koģenerācijas stacijas un ražojām elektrību pagājušajā gadā. Līdz ar to mums biržā bija jāpērk CO2 izmešu kvotas. Un šo kvotu cena no pagājušā gada būtiski palielinājās. Mēs par kvotām samaksājām gandrīz divus miljonus eiro. Arī šīs izmaksas ir iekļautas jaunajā tarifā," pastāstīja Mežals.

Šajā vasarā Rēzeknes pašvaldībā nolemts siltumu neražot no gāzes, jo tas ir dārgi. Tiek kurināta tikai šķelda un granulas. "Viens mikrorajons mums diemžēl šovasar ir bez siltā ūdens, jo tur nav šķeldas katlumājas. To šobrīd būvē un ekspluatācijā nodos decembrī. Tad arī regulatoram iesniegsim jaunu tarifa aprēķinu," prognozēja Mežals.

Rīgā tarifs turpina augt

Arī Rīgā tarifs par siltumu palielinājies. Patlaban AS "Rīgas siltuma" apkures tarifs par megavatstundu ir 74,08 eiro, un "Rīgas siltums" pieteica jaunu tarifu – gandrīz 86 eiro par megavatstundu.

"Sagaidām, ka no 1. augusta šis tarifs varētu stāties spēkā," teica AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

"Varētu teikt, ka pret iepriekšējo siltumenerģijas tarifu cena kāpusi gandrīz dubultīgi.

Tas ir tikai un vienīgi kurināmā dēļ. Taču tas siltumenerģijas tarifs, kas ir iesniegts SPRK, paredz arī kāpumu pastāvīgiem izdevumiem – gan algām, gan remontu izdevumiem. Bet šis kāpums ir daži eiro, un tas nav būtisks. Viss pārējais kāpums ir tikai un vienīgi kurināmā cenas dēļ," sacīja Krūze.

"Rīgas siltums" no saviem siltuma avotiem Rīgai piegādā tikai 30% no nepieciešamās siltuma enerģijas, kas tiek ražota no šķeldas. "Gandrīz 70% mēs iepērkam no "Latvenergo" TEC (TEC 1 un TEC 2), un tas, protams, tiek ražots no gāzes. Plānojam izbūvēt vēl vienu katlumāju meitas uzņēmumā, kas ražos siltumenerģiju ar šķeldu. Līdz ar to būs iespējams samazināt no "Latvenergo" iepirkto siltumenerģijas daudzumu," pastāstīja Birute Krūze.

Pagaidām gan esot grūti prognozēt, cik par siltumu būs jāmaksā rīdziniekiem rudenī, kad sākies apkures sezona, jo tas iet roku rokā ar dabasgāzes cenu.

Arī Jūrmalā kāpums

Ar lielākiem siltuma rēķiniem jārēķinās arī Jūrmalas iedzīvotājiem, kur jūlijā siltumenerģijas tarifs ir 87,11 eiro par MWh. Tas ir par 6,7% augstāks nekā iepriekš. "Jūrmalas siltums" nedaudz vairāk par pusi no lietotājiem nodotā siltuma ražo, izmantojot šķeldu, bet pārējo – ar dabasgāzi.

"Kas ir saistīts tikai ar biomasas cenas kāpumu. Paredzams arī, ka šķeldas cenu kāpums turpināsies, līdz ar to siltuma tarifs vēl šajā vasarā pieaugs," prognozēja Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš.

 

Avots: SPRK

Vērtējot siltuma tarifu pieaugumu kopumā Latvijā, Vītoliņš pauda, ka siltumapgādes uzņēmumi investē infrastruktūrā, bet tas nedos ātru rezultātu jeb zemākus tarifus uzreiz: "Jāsaprot,

ja jūs braucat ar vecu automašīnu, kurai ir 5 litru dzinējs, un jūs nopirksiet jaunu automašīnu ar mazāku dzinēju, tad faktiski jaunā automašīna būs dārgāka nekā šis vecais grausts.

Protams, ja ir ļoti lielas cenu starpības starp biomasu un dabasgāzi, tad uzreiz sasniedzat diezgan lielu starpību. Bet patiesībā dzīvē tas notiek tā, ka, uzbūvējot jaunu infrastruktūras objektu, cenas nepieaug. Šādā veidā siltumapgādes uzņēmumi nodrošina to, ka nākotnē cena neaugs. Tas, ko uzņēmumi dara šobrīd, izmantojot valsts un Eiropas Savienības  līdzfinansējumu, – šīs katlu mājas tiek projektētas un daļa no tām pat vēl netiek projektētas, jo uzņēmumi gaida rezultātus no Ekonomikas ministrijas par projektu apstiprināšanu."

Tās katlumājas dienas gaismu ieraudzīs tikai nākošgad. Vītoliņš pauda cerību, ka efektu uz tarifiem varēs redzēt pēc gada, pusotra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt