Dienas ziņas

Pārbauda, vai cilvēki netraucē putnu ligzdošanai

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Siltuma ražotāji vēlas ierobežotu šķeldas eksportu

Siltuma ražotāji vēlas ierobežotu šķeldas eksportu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Turpinoties pārejai no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, Latvijas siltuma ražotāji vēlas panākt šķeldas eksporta ierobežošanu. Viņuprāt, tas ļautu sabremzēt strauji augošo cenu kāpumu šķeldai un tādējādi dramatiski nepalielināt apkures tarifus nākamajā apkures sezonā. Pēdējā laikā pieprasījums pēc šķeldas palielinājies gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Bauskas pilsētā jau sesto gadu siltuma ražošanā pamatā tiek izmantota šķelda, bet, diennakts vidējai temperatūrai noslīdot zem -1 grāda, papildus tiek kurināts ar gāzi. ''Bauskas siltuma'' vadītājs Ilmārs Rūsis pastāstīja, šķeldas cena jau februārī pieaugusi no 20 uz 24,5 eiro par megavatstundu (MWh), bet martā jau sasniegusi 27,5 eiro par MWh.

“Pamata iemesls ir degvielas cenas kāpums. Otrs faktors ir šķeldas ražošanai vajadzīgā izejmateriāla cenas pieaugums, jo ir paaugstinājusies cena lielajiem šķeldas patērētājiem, līdz ar to mazie vairs nevar nopirkt par tādu cenu, kāda bija iepriekš,” sacīja Rūsis.

Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijā uzskata, ka cenas kāpumam šķeldai ir pamats, tomēr sadārdzinājums nebūtu tik liels, ja tā netiktu eksportēta.

“Ir kaut kādas iezīmes, ka cena varētu kāpt, bet tas nenozīmē, ka tā dubultojās vai trīskāršojās, salīdzinot ar to, ko mēs pirkām pirms tam. Tāpēc mēs gribētu vērsties gan pie valdības, gan pie vietējā resursu turētāja – palīdzēt šo lietu noregulēt, sabalansēt tā, lai mēs nākamziem nenosaltu un lai iedzīvotāji spētu par siltumu samaksāt, nevis kāds uz tā pelnīs un valsts beigās par to kompensē,” sacīja Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Vieta.

Uzņēmuma ''Aizkraukles siltums'' vadītājs Edgars Bricis uzskata, ka šķeldas eksporta ierobežošana būtu pieļaujama, bet tikai īstermiņā: “Ja mēs kaut ko sākam ierobežot, tad vienmēr sākas kaut kādas pretreakcijas. Ir tik daudz lietu, kā mēs varētu palīdzēt viņiem, lai viņi šo šķeldu atstātu šeit. Ja gāzes cenas šobrīd ir tādas, kādas ir, tad skaidrs, ka šķeldai būtu jāpaliek visai šeit. Bet, ja nākotnē kaut kādu iemeslu dēļ cenas atkal iet lejā, tad – kur viņi liks to šķeldu? Ir jāeksportē.”

Ekonomikas ministrija no komentāriem atteicās, jo šāds jautājums neesot ministrijas dienaskārtībā. Tomēr, ja siltuma ražotāji šādu priekšlikumu oficiāli iesniegs, tas tikšot izskatīts.

Tikmēr Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidroja, ka, neraugoties uz cenu kāpumu, šķelda tik un tā esot lētākais kurināmais. Enerģētiskās koksnes resursi pārsniedzot apjomu, kas nepieciešams, lai pilnībā nodrošinātu nepieciešamās siltumenerģijas ražošanu.

“Latvijas enerģētiskās šķeldas eksports tiek lēsts ap 800 000 tonnu gadā. Tiek eksportēts pamatā uz Lietuvu, Igauniju, Zviedriju un Dāniju. Šķeldas cenas strauji sāka augt pagājušā gada rudenī. Tam par iemeslu bija vairāki faktori: Baltkrievijas šķeldas importa apstāšanās; strauja šķeldas pieprasījuma augums eksporta tirgos; nepietiekama šķeldas izejmateriāla ražošana pagājušajā vasarā,” norādīja Palejs.

Patlaban uz atjaunojamajiem energoresursiem pārgājuši vairāk nekā 60% siltuma ražotāju, iegūstot aptuveni 8000 MWh siltuma. Lai vēl vairāk stiprinātu energoneatkarību, aprīlī pašvaldībām būs pieejami vairāk nekā 68 miljoni eiro katlu māju pārslēgšanai uz atjaunojamajiem energoresursiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti