Kopumā situācija pensionāriem ir uzlabojusies, tomēr lielam optimismam nav pamata, jo vidējā pensija Latvijā ir 316 eiro mēnesī un 70% pensiju ir mazākas par šo summu, norādīja Siliņš.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka Latvijā dažādās pašvaldībās ļoti būtiski atšķiras sociālās palīdzības iespējas. “Mums ir tādas pilsētas kā Rīga un Ventspils, kur maznodrošinātā statuss ir [cilvēkiem, kuru ienākumi] pārsniedz pat 300 eiro mēnesī, un šie cilvēki ir tiesīgi saņemt palīdzību no pašvaldības. Ir tādas pašvaldības, kur diemžēl tiek operēts tikai ar nabadzības līmeni, kas ir 129 eiro,” skaidroja Siliņš.
Viņaprāt, pašvaldībās būtu iespējams atrast līdzekļus, lai palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo starp vietvarām darbojas finanšu izlīdzināšanas fonds.
Tāpat viņš uzsvēra, ka pensionāri ir ieinteresēti strādāt, tomēr saskaras ar darba devēju diskrimināciju. Pensionāru federācija plāno rīkoties, lai paplašinātu vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanu darba tirgū.
Viņš gan uzskata, ka darbaroku trūkuma dēļ attieksme pret senioriem mainīsies: “Pašreizējā situācijā, kad bezdarba līmenis jau ir zem 8% (Rīgā – 4,2%), ir parādījušās plašākas iespējas. Un droši vien citādāk uz to skatās darbadevēji.”
Traucējošs gan varētu būt tas, ka seniori nereti nav zinoši tehnoloģiju un datoru jomā, tāpēc Siliņa ieskatā būtu jādomā par papildu zināšanu apgūšanu. Turklāt jau vairākus gadus šādas apmācības notiek vairākās pensionāru organizācijās.
