ĪSUMĀ:
- Siguldā neredz iespēju iegūt tūrisma apsīkuma dēļ pazaudēto naudu no citām nozarēm.
- Jēkabpilī pat priecājas par papildu naudu infrastruktūras sakārtošanai.
- Rīgā pagaidām vēl nerunā par ārvalstu tūrisma dīkstāves tiešu ietekmi, jo bija nauda neparedzētiem izdevumiem.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ("Reģionu alianse") pastāstīja, ka pašvaldībai nav iespēju līdz gada beigām lēsto 765 000 eiro iztrūkumu tūrisma un kultūras jomā kompensēt no citām pozīcijām.
Viņš uzsvēra, ka Siguldu vienas dienas apmeklējumā vēlas redzēt liela daļa Latvijas apciemotāju un ierasti Siguldas attīstības aģentūras ieņēmumi no tūrisma ir ap 300 000 eiro gadā. Covid-19 krīzes dēļ šogad nevarēs notikt vairāki Siguldā plānotie koncerti. Vienlaikus pašvaldība no Valsts kases aizņemsies 113 000 eiro Siguldas Sporta centra dīkstāves radīto zaudējumu segšanai.
„Esam šobrīd prognozējuši reālistiski sliktāko scenāriju un ceram, ka līdz gada beigām tomēr varēsim budžetu atkal lēnām palielināt,” piebilda domes priekšsēdētājs.
Ne visās pašvaldībās ārvalstu tūrisma apstāšanās atstāj tik krasu iespaidu. Piemēram, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps ("Gods kalpot mūsu Latvijai") pastāstīja, ka pašlaik viņa pārraudzītās pašvaldības budžets skarts minimāli:
"Nesen apstiprinājām domes budžeta ieņēmumus, un mīnusā mums aizgāja 10 000 eiro par azartspēļu zāļu dīkstāvi un 4000 eiro no negūtajiem ienākumiem par telpu nomu. Mīnus 14 000 eiro. Tas galīgi nav nekas. Skatoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumiem, mums sūta ziņas, ka tas ir mainījies pāris procentu robežās. Jāatzīst, ka tūrisms un viesnīcu bizness mums nekad nav bijusi noteicošā sfēra. Tas, kas mums ir noteicošais – kokrūpniecība un būvniecība –, notiek pilnā sparā."
Kraps uzsvēra, ka šī krīze paver arī iespējas, ko sniedz valsts aizdevumu programma infrastruktūras projektu sakārtošanai. Programma paredzēta ekonomikas sildīšanai. Arī Jēkabpils pašvaldība cer aizņemties 7 miljonus eiro trīs ielu remontam un citiem mērķiem.
Par ārvalstu tūrisma dīkstāves tiešu ietekmi pašlaik vēl nerunā arī Rīgas domes pagaidu administrācija.
Pieņemot 2020. gada budžetu, rezerves fondā iekļauti nepilni 14 miljoni eiro neparedzētiem izdevumiem.
Lauvas tiesu, ap pieciem miljoniem eiro, paredzēts novirzīt uzņēmumam "Rīgas satiksme" pasažieru skaita sarukuma dēļ negūto ienākumu kompensēšanai. Gaidāmi pieprasījumi arī no Rīgas zoodārza, Rīgas Centrāltirgus un citām kapitālsabiedrībām, Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš.
Pašvaldības atbalsts krīzes laikā ir arī, piemēram, neiekasējot nodevu par kafejnīcu āra terasēm. Pērn šādi Rīgas kasē ieripoja aptuveni pusmiljons eiro. Par turpmākiem atbalsta pasākumiem pagaidu administrācija lems jūnijā, plānojot 2020. gada Rīgas pašvaldības budžeta grozījumus.
"Pēc 9. jūnija ir jāpavelk svītra apakšā ārkārtējai situācijai, cik lieli ir bijuši šie kapitālsabiedrību norādītie zaudējumi. Tam laicīgi jārezervē finansējums vai arī jāskatās citi mehānismi, kā nodrošināt, lai kapitālsabiedrībām nerodas tālākas problēmas. Tas varētu būt brīdis, kad tiks pieņemti lēmumi par budžeta grozījumiem. Tie būs vairāk saistīti tieši ar Covid-19 situācijas ietekmi. Otra lieta, protams, saistīta ar Rīgas piedalīšanos ekonomikas sildīšanā ar būvniecības projektiem, arī tas nozīmēs zināmas pārbīdes, un budžeta grozījumi būs nepieciešami," skaidroja Lapiņš.
Covid-19 krīzes radītajām problēmām līdzi seko arī Latvijas Pašvaldību savienība. Pirmdien vebinārā Ekonomikas ministrijas pārstāvji pašvaldības iepazīstinās ar valsts atbalsta plānu tūrisma nozarei.
KONTEKSTS:
Tūrisma nozari arī Latvijā būtiski ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, kuras ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju un tika noteikts daudz aizliegumu, tostarp attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, un ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi.
