Sievietes vidēji pelna par 15,9 % mazāk nekā vīrieši

Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9% mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

2019. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 26 % lielāka nekā sieviešu. 

Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības 2019. gadā pa nozarēm 

(procentos)

Attēls: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

2019. gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 19,1% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka – 12,4%. 

Sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā privātajā – attiecīgi 14,2% un 13,5%. 

2019. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā virs 55 gadiem (10%), bet vislielākās – vecuma grupā 35 - 44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 18,2% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (17,7%).

Eiropas Savienībā sievietes pelna par 15,7% mazāk nekā vīrieši 

2018. gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji Eiropas Savienībā bija 15,7%. Latvijā šis rādītājs bija nedaudz zemāks nekā ES - 14,1%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 22,7% mazāk nekā vīrieši.

Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības Eiropas Savienībā* 

(2018. gads; procentos)

Attēls: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angliski - Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja "Eurostat" metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.

Labklājības ministrijas pārstāve Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības ietekmē: sabiedrības priekšstati, stereotipi, izglītība, darba dzīves pārtraukumi saistībā ar bērnu aprūpi, kā arī to, kādus amatus ieņem vīrieši un sievietes. Tādējādi tas ir komplekss jautājums. Ministrija plāno veicināt to, lai arī vīrieši izvēlētos ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu. Tādējādi situācija izlīdzinātos.

Personālvadības eksperte Arta Biruma norādīja, ka sievietes saņem mazākas algas ne tikai bērnu kopšanas dēļ. Pēc viņas teiktā, sievietes arī mazāk iet prasīt algas paaugstinājumu.

Biruma uzskata, ka sievietēm jāmācās pastāvēt par sevi un savām tiesībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti