SEZ izveidošana Latgalē sekmēs reģiona attīstībai atvēlēto 52 miljonu eiro apgūšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ar mērķi veicināt Latgales reģiona attīstību, veidojot jaunu darba vietu radīšanai nodokļu ziņā pievilcīgu vidi pierobežā, aizvadītā gada nogalē valdībā atbalstīts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojekts. Šobrīd, nonākot Saeimas komisijā, saņemts konceptuāls deputātu atbalsts tā virzīšanai tālāk, tajā pašā laikā izskan viedokļi, ka šāds Latgales attīstību veicinošs instruments nāk vismaz 10 gadus par vēlu.

“Es domāju, ka tas ir radies 10 gadus par vēlu, jo, manuprāt, Latgalē daudz kas jau ir zaudēts neatgriezeniski,” Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, diskutējot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto un valdībā aizvadītā gada nogalē atbalstīto Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojektu, visai asi izteicās no Latgales apgabala ievēlētais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Jānis Klaužs, “beidzot mēs sākam runāt par tautsaimniecības reanimāciju.”

Arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele neslēpj, ka par šo jautājumu diskutēts jau vairākus gadus: “Mēs redzam, ka tas varētu būt ļoti labs instruments, lai kaut ko darītu lietas labā – lai varētu mainīt gan ekonomisko situāciju, gan arī lai iedzīvotāju skaits nesamazinātos turpmākajos gados, jo katram cilvēkam ir tomēr svarīgi būt pārliecinātam par rītdienu un darbu.” Viņa uzskata, ka speciālās ekonomiskās zonas piedāvātie nodokļu atvieglojumi būtu nepieciešamais un šobrīd trūkstošais instruments potenciālo investoru uzrunāšanai. “Industriālās zonas, kuras uz šo brīdi nestrādā, ir. Un uzņēmēji vienmēr nelabprāt nāk 300 kilometrus no Rīgas organizēt un vadīt savu biznesu.”

Saeimas deputātu izvērtējumam piedāvātais Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojekts šobrīd paredz aptvert teritoriju, kas nepārsniedz 5% jeb 2000 hektāru no Latgales reģiona platības, tās galvenokārt būs jau esošas rūpnieciskas teritorijas, kurās uzņēmējiem līdzīgi kā citās speciālajās ekonomiskajās zonās valstī būs pieejamās nodokļu atlaides.

Lai arī tiesības noteikt teritoriju sarakstu, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss, deleģētas Ministru kabinetam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau šobrīd plāno šādas teritorijas gandrīz katrā Latgales reģiona pašvaldībā.

No Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētais ''Vienotības'' deputāts Anrijs Matīss uzskata, ka Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk: “Iedzīvotāju skaits samazinās, pierobeža paliek aizvien tukšāka, mums ir nepieciešams, lai cilvēki gribētu un vēlētos dzīvot Latgalē; lai viņi to darītu, protams, pirmais un primārais ir darba vietas; lai uzņēmējiem Latgale būtu interesanta, tā ir infrastruktūra, ceļi, sakaru nodrošinājums un tā tālāk; protams, arī labvēlīgs nodokļu režīms šiem uzņēmumiem. Tāpēc šis likums ir ļoti būtisks, būtiski viņu virzīt pēc iespējas ātrāk, lai jau Latgales programmā paredzētie 50 miljoni eiro tiktu mērķēti uz tādām investīcijām, kas rada darba vietas.”

Savukārt ''Vienotības'' deputāts Inesis Boķis, lai arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi atbalsta un sauc to par sava veida pilotprojektu, uzskata, ka šāds atbalsts uzņēmējiem būtu nepieciešams arī citā Latvijas nomales pašvaldībās:

“Noteikti ir nepieciešams domāt par Ziemeļvidzemi un Ziemeļaustrumvidzemi, kur gan Gulbenes, gan Valmieras, gan Balvu bijušajā rajonā ir tieši tāds pats stāvoklis kā daudzās vietās Latgalē, un šī pierobeža manuprāt ir tikpat svarīga.”

“No mūsu ilgtspējīgās plānošanas un Eiropas Savienības fondu piesaistes, kas bija tendēta uz to, lai izlīdzsvarotu šo nelīdzsvarotību Latvijā, ir panākts pilnīgi pretējais efekts - mēs esam piesaistījuši naudu, lai šīs atšķirības pavairotu, nevis samazinātu,” par to, kāpēc Latvijas lauki un pierobeža paliek aizvien tukšāka un reģionālā attīstība joprojām nevienlīdzīga, visai skarbs ir Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, vienlaicīgi izsakot atbalstu jaunas speciālās ekonomiskās zonas izveidošanai valsts austrumu pierobežā un nākotnē līdzīgus instrumentus aicinot piedāvāt arī citām pašvaldībām, kuru attīstības indekss ir zems.

“Ir jāatbalsta šie attālinātie novadi Vidzemē, Kurzemē un daudzās citās vietās, jo tikai ilgtspējīga un vienmērīgi attīstīta valsts ir spēcīga. Mēs esam pietiekoši mācījušies no Polijas, kurā ir reģioni un kurā bez reģiona piekrišanas ne matiņš nenokrīt no Eiropas Savienības naudas, un tur ir tieši tie principi, ko tagad iestrādā. Un faktiski tas tiešām nav nekas jauns. Šādus principus vajadzētu iestrādāt arī tajās pašvaldībās, kurās ir virs 20 % bezdarbs un attīstības indekss zems,” saka Salmiņš.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija cer, ka Latgales programmai paredzētie 52 miljoni eiro, kopā ar jauno speciālo ekonomisko zonu jau šī gada otrajā pusē kļūs par kompleksu instrumentu Latgales turpmākai attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti