"Pamatlīgums ir parakstīts. Šobrīd atslēgas ir jaunā investora rokās. Izskatās un izklausās, ka viņiem ir pietiekoši zināšanas un resursi. Jādomā, ka viņu vārdi sakritīs ar darbiem.
Novembra beigās un decembra sākumā viņiem ir jāparāda ieslēgtas krāsnis," sacīja Sesks.
Taujāts, vai darba sludinājumi Liepājas medijos ir jau parādījušies, Sesks atklāja, ka investori ir sākuši diskusijas ar galvenajiem uzņēmuma cilvēkiem. "Tā kā līgums ir parakstīts tikai ceturtdienas vakarā, nevar prasīt no viņiem izdarīt vairāk, nekā ir viņu tiesības," viņš sacīja.
Sesks līgumu ar Ukrainas kompāniju, kas par metalurgu sola maksāt 107 miljonus eiro, sauc par gadsimta darījumu.
Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā parakstīts līgums par uzņēmuma "Liepājas metalurgs" pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group".
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Šogad, augusta otrajā pusē Velmers un konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš, kurš arī ir iesaistīts jauna investora piesaistē, atzina, ka investoriem pievilcīga šķiet iespēja, ka LM strādnieki uzreiz ir gatavi atgriezties darbā. Viņi pieļāva, ka jau rudenī rūpnīca pakāpeniski atsāks darbs.
Iepriekš kā LM nākamie saimnieki bija minēti Krievijas uzņēmumi, piemēram, „Daļpolimetal”, kurus gan esot atbaidījuši nu jau bijušo akcionāru savstarpējās nesaskaņas.
LM vadība jau pēc pirmajām ziņām, ka to pārņems „KVV Group”, sāka neoficiāli apzināt savus bijušos strādniekus. Savukārt premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pieļāva, ka LM darbu varētu atsākt novembrī, un valsts ieguldītos līdzekļus no uzņēmuma tomēr būs iespējams atgūt. Ukrainas uzņēmums «KVV Group» par „Liepājas metalurgu” solījis samaksāt 107 miljonus eiro. Summa jāsamaksā 10 gadu laikā.
„KVV Group” ir Ukrainas uzņēmums, kuram konflikta dēļ Austrumeiropā, nestrādā trīs no 12 rūpnīcām, kas tur atrodas. LM ir pirmais pirkums ārpus Ukrainas. Tomēr tas ir solis pretī Eiropas tirgum.
Noslēdzot pārdošanas līgumu, "KVV Group" norādīja, ka tā ir Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Tās galvenie darbības virzieni esot metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde Ukrainā un uz eksportu, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. "KVV Group" holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, nodarbinot aptuveni 2000 darbinieku. Kompānijai ir vairāk nekā 200 metāllūžņu pieņemšanas punktu dažādos Ukrainas reģionos. Pēc biznesa izdevuma "Forbes" datiem "KVV Group" 2011.gadā tika minēta kā 40. lielākais uzņēmums Ukrainā.
Liepājā ražoto armatūru ”KVV Group” plāno izmantot gan savos būvobjektos Ukrainā, kur darbojas šai kompānijai piederošs būvuzņēmums ”Karbon”, gan realizēt Baltijas valstu, Eiropas un, iespējams, pat ASV tirgos. Kompānijai „KVV Group” ir vieni no lielākajiem celtniecības un metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumiem Ukrainā. „Liepājas metalurgs” iegāde ļaus tam īstenot ilgtermiņa stratēģiju grupas pilna darbības cikla nodrošināšanā – no izejvielu ražošanas līdz to izmantošanai celtniecībā, iepriekš klāstīja uzņēmuma vadība, kas LM ir gatava ieguldīt 30 miljonus eiro.
LM plānots ražot metāla armatūras grupas un eksporta vajadzībām, informēja „Metalurga” pircēji. Šobrīd "KVV Group" holdingā ietilpst vairāk nekā 20 uzņēmumu. Pērn grupa strādājusi ar 119,8 miljonu eiro apgrozījumu un 2,5 miljonu eiro peļņu. Ukrainas biznesa žurnāla "Forbes" norāda, ka vēl pērnā gada beigās „KVV group”, kas toreiz bija pazīstama ar nosaukumu KVVMPU, iegādājās trīs uzņēmumus no kādreizējā Ukrainas gāztā prezidenta "Reģionu partijas" atbalstītāja, bet vēlāk Ukrainas vienotības aizstāvja Rinata Ahmetova. Ukrainas medijos šis uzņēmums tiek dēvēts par Krimas uzņēmumu, ko vadība skaidro ar faktu, ka tieši tur meklējami kompānijas pirmsākumi. Šobrīd tur, kā apgalvo vadība, ir tikai viens no holdinga uzņēmumiem.
