Finanšu izlīdzināšanas mehānisms, kas darbojās līdz šim, bija netaisnīgs, uzsver Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Tagad situācija ir mainījusies, kas ievērojami papildina arī Liepājas pilsētas budžetu.
„Nākošā gadā strādās jauns likums par finanšu izlīdzināšanu pašvaldībām. Iepriekšējais nebija taisnīgs tieši tādām pilsētām kā Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, jo budžeta ieņēmumi ir tikai iedzīvotāju ienākumu nodoklis, bet šīs pilsētas ģenerē PVN, akcīzes nodokli (ražošanas pilsētas). Iepriekšējā likumā bija tā, ka vairāk saņēma ap Rīgu esošās pašvaldības, turklāt ievērojami vairāk. Tagad vēsturiskā netaisnība būs likvidēta, un nākošajā gadā pašvaldības budžeta ieņēmumi būs par aptuveni 5 -6 miljoniem lielāki. Es saku – aptuveni, jo ir gada beigas un skatīsimies, kādi būs atlikumi,” skaidro Sesks.
Šīs izmaiņas ļaus finansēt jaunas lietas, uzsver domes priekšsēdētājs, arī palielināt algas:
„Īpaši bērnudārzu audzinātājiem, sociālajiem, kultūras un sporta darbiniekiem. Jā, tas nav daudz - aptuveni 5% - 6% darba algu palielinājums. Nozīmīgs solis. Tas būtu jāturpina arī nākamgad. Domājams, arī valdība pieņems atbilstošus lēmumus nākamā gada laikā, lai parūpētos par izglītības darbiniekiem. Protams, tur ir jāveic reformas.”
Liepājai tagad jāatvēl papildus finansējums koncertzāles uzturēšanai. Pašlaik ir piešķirti vairāk nekā 630 tūkstoši eiro. Objekts ir jauns, tāpēc ieņēmumi tiek plānoti piesardzīgi, skaidro Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs. Nākošgad papildus finansējums nepieciešams lidostas „Liepāja” sertifikācijai, kas tikko piedzīvojusi apjomīgus uzlabošanas darbus.
„Tas ir diezgan smags process, jo Eiropas Savienībā mainījusies likumdošana. Liepāja Eiropas Savienībā ir pirmā, kas pēc jaunā procesa, kas ir krietni stingrāks nekā iepriekšējais, veiks šo sertifikāciju. Tur ir nepieciešami kvalitatīvi apmācīti ugunsdzēsēji un citi speciālisti, kuri tirgū šobrīd ir ierobežotā skaita un dārgi. Pašvaldība pagaidām budžetā ir atvēlējusi 390 tūkstošus eiro, lai gan pieprasījums bija lielāks. Acīmredzot, gada vidū nāksies domāt par papildu līdzekļu piešķiršanu,”stāsta Fricbergs.
Lai gan darbību atsācis uzņēmums „KVV Liepājas metalurgs”, tomēr ar mainīgām sekmēm, ko ietekmē arī negatīvā situācija metalurģijas nozarē kā tādā, uzsver domes priekšsēdētājs. Pašvaldību notiekošais uzņēmumā ietekmē tiešā veidā, turpina Ronalds Fricbergs:
„Attiecībā par ''Metalurgu'', mums joprojām ir bažas par nākošā gada nekustamā īpašuma nodokļu samaksu. Vērojams, ka viņi nespēj termiņos samaksāt visu maksājumu un viņi lūdz pagarinājumu. Tagad ir jau divi pagarinājumi. Prognoze nākošam gadam ir pieticīga, taču ceram, ka izpildīsies.”
Šobrīd „KVV Liepājas metalurgs” lūdzis uz gadu atlikt aptuveni 60 tūkstošus eiro lielu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Šo lūgumu pašvaldība vēl izskata.
Ieskaitot valsts mērķdotācijas, Liepājas pilsētas budžets ir 65 miljonu eiro. Aptuveni tikpat liela veidojas izdevumu daļa - ar nelielu atlikumu.
Par investīcijām budžetā tradicionāli tiks lemts februārī. Liepājā šogad iecerēti vēl vairāki projekti – Liepājā sāks būvēt vieglatlētikas manēžu, dota zaļā gaisma zinātkāres centra „Zili brīnumi” izveidei, tāpat iecerēts attīstīt teritorijas kurortoloģijai. Tik pat nozīmīgs būs darbs, lai sagatavotos jaunajiem ES fondu projektiem.
