Serbija veidos ciešākas tirdzniecības saites ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstīm

Serbija šo piektdien parakstīs brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES). Līdz ar to tirdzniecības saites starp šīs savienības valstīm un Serbiju kļūs vēl ciešākas. Šādu soli Belgrada spers par spīti tam, ka tā pirms pieciem gadiem uzsāka sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), kuru Serbijas lēmums darījis bažīgu.

Īsumā:

  • Dalību ES atbalsta 45,5% Serbijas pilsoņu, 18% - pievienošanos Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai.
  • Līgums ar EES pavērtu ceļu uz 180 miljonus lielu patērētāju tirgu.
  • Krievijas premjers izsaka cerību, ka piektdien nolīgums tiks parakstīts.
  • Sarunas par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai tika atvērtas 2014. gadā.
  • Ciešāka attiecību uzturēšana ar Krieviju neveicina Serbijas tuvināšanos Eiropas Savienībai.
  • Serbijas strīds ar Kosovu liek šķēršļus sekmīgām sarunām.
  • ES joprojām ir Serbijas vissvarīgākais tirdzniecības partneris.

Serbijā bāzētais Sociālo pētījumu birojs secinājis, ka dalība Eiropas Savienībā kā visvēlamākā valsts ārpolitikas prioritāte ir 45,5% Serbijas pilsoņu. Savukārt nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka Serbijai nevajadzētu pievienoties Eiropas Savienībai, NATO vai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai. Tikmēr teju 18% pauduši pārliecību, ka Serbijai vajadzētu pievienoties Krievijas vadītajai savienībai.

Serbija veidos ciešākas tirdzniecības saites ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstīmRihards Plūme
    Neviennozīmīgais sabiedrības viedoklis atspoguļojas arī politiskajā līmenī. Proti, lai gan Serbija uzsākusi sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, tā turpina veidot ciešākas attiecības arī ar Krieviju.

    Satraukumu par attiecību veidošanu ar Krieviju no jauna pastiprinājusi gaidāmā brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšana starp Serbiju un Eirāzijas Ekonomisko savienību.

    Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā ietilpst Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna. Serbijai jau ir brīvās tirdzniecības līgumi ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, kas ļauj tai bez nodokļiem eksportēt 99% savu preču uz šīm valstīm. Pašreizējā tirdzniecība starp Serbiju un savienības dalībvalstīm sastāda 3 miljardus dolāru, no kuras 90% veido tirdzniecība ar Krieviju. Nolīgums Serbijas tirdzniecībai pavērs ceļu uz vairāk nekā 180 miljonus lielu patērētāju tirgu.

    Serbijas sarunas par nolīgumu ar savienību sākās 2016. gadā. Lai gan pastāvēja daži šķēršļi, kas saistīti ar brendija un siera kvotām, šī gada aprīlī tie tika atrisināti.

    Par to, ka šo piektdien gaidāma nolīguma parakstīšana, vizītē Serbijā paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs. Serbijas Nacionālajā asamblejā viņš tika sagaidīts ar ilgiem aplausiem.

    „Eirāzijas Ekonomiskā savienība nav slēgts klubs. Tā ir aktīvi attīstījusi savas starptautiskās attiecības, un tai ir attiecības ar daudzām valstīm. Pēc dažām dienām, 25. oktobrī, mēs sagaidām Serbijas premjerministres Annas Brnabičas ierašanos Maskavā. Un es ceru, ka mūsu tikšanās noslēgsies ar brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu starp Serbiju un Eirāzijas Ekonomiskā savienību,” sacīja Medvedevs.

    Viņš arī apliecināja Krievijas nostāju ievērot Serbijas teritoriālo integritāti un suverenitāti Kosovā, kuras neatkarību Serbija un Krievija neatzīst. Tāpat Krievijas premjers pauda pateicību par to, ka Serbija nav ieviesusi sankcijas pret Krieviju par spīti lielajam spiedienam. Pēc Medvedeva domām, valstīm nevajadzētu uzspiest izvēli starp Austrumiem un Rietumiem, bet tām drīzāk jāatstāj izvēles brīvība atbilstoši viņu pašu interesēm.

    „Vēlreiz vēlos pasvītrot to, ka mēs, Krievijas Federācija, esam atvērti vienlīdzīgam un abpusējā cieņā balstītam dialogam ar Eiropas Savienību. Bet tikai balstoties uz tādiem principiem un tādu izpratni, ka tieši šādā veidā var veidot abpusēji cienīgu sadarbību. Attiecības starp Krieviju un Serbiju var kalpot kā piemērs,” norādīja Medvedevs.

    Sarunas par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai tika atvērtas 2014.gadā. Kā viens no priekšnoteikumiem, lai Serbija iestātos blokā, ir strīda atrisināšana ar Kosovu,

    ko atzina arī bloka paplašināšanās komisārs Johanness Hāns:

    „Dialogs un dialoga rezultāts starp Belgradu un Prištinu ir galvenais elements, lai reģionā turpinātos progress virzībā uz Eiropas Savienību. Bez ilgtspējīga risinājuma mēs nevaram panākt progresu.”

    Tomēr sarunas, kurās vidutāja lomu uzņēmusies tieši Eiropas Savienība, kopš pagājuša gada ir iestrēgušas, jo Kosova noteica Serbijas precēm muitas tarifu 100% apjomā. Arī citu nosacījumu izpildē progress piecu gadu laikā nav bijis liels. Proti, bloks ir atvēris vien teju pusi no nodaļām, kas Serbijai ir jāizpilda, lai īstenotu iestāšanos, savukārt Serbija līdz šim izpildījusi vien piecas no tām.

    Jaunākā no nodaļām, kas paredz nepieciešamību Serbijai harmonizēt savu finanšu pakalpojumu sistēmu ar Eiropas Savienību, tika atvērta šī gada jūnijā.

    „Es gribētu redzēt, ka Serbija paātrina savu reformu tempu, lai saglabātu kopējo pievienošanās sarunu tempu. Serbijai jārīkojas ļoti apņēmīgi, jo īpaši attiecībā uz reformām likuma varas, pamattiesību un demokrātisku valdību jomā,” toreiz par reformu procesu Serbijā izteicās  paplašināšanās komisārs Hāns.

    Reformu process turpinās un nākamā iestāšanās sarunu konference gaidāma nākamnedēļ, taču

    joprojām ciešo attiecību uzturēšana ar Krieviju rada jautājumus par iestāšanās sarunu nākotni un to, cik drīz un vai vispār Serbija pievienosies Eiropas Savienībai.

    Dažu bloka dalībvalstu entuziasms par jaunu valstu uzņemšanu, maigi sakot, nav liels. To pierāda nespēja vienoties par sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.

    Bloka dalībvalstis uz sadarbību starp kandidātvalstīm un trešajām valstīm raugās piesardzīgi. Krievija, Ķīna un Turcija pēdējos gados ir pastiprinājušas savu klātbūtni Rietumbalkānos, jo īpaši ieguldot infrastruktūras projektos.

    „Sagaidām, ka Serbija pakāpeniski pievienosies bloka kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Mēs uzmanīgi vērojam situāciju un apspriežam šos jautājumus regulārajos politiskajos un tirdzniecības dialogos ar Serbijas varas iestādēm,” tā gaidāmo nolīguma parakstīšanu komentējusi Eiropas Savienības pārstāve Maja Kočijančiča.

    Viņa skaidroja, ka Serbija kā Eiropas Savienības kandidātvalsts var slēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus, taču tie zaudēs spēku, tiklīdz šī valsts būs pievienojusies blokam. Bloka pārstāve piebilda, ka Eiropas Savienība joprojām ir Serbijas vissvarīgākais tirdzniecības partneris, tikmēr Serbijas tirdzniecība ar Krieviju sastāda mazāka nekā 10% no valsts kopējās tirdzniecības. Turklāt Eiropas investīcijas Serbijā esot vairāk nekā 10 reizes lielākas nekā Krievijai.

    Savukārt Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčāks raksturojis Serbijas lēmumu parakstīt nolīgumu kā mulsinošu. Viņaprāt, valstij, kas vēlas kļūt par daļu no bloka, jāīsteno soļi, lai tam tuvinātos, taču nolīguma parakstīšanu nevar nosaukt par vienu no šādiem soļiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti