Kopš gada sākuma atkritumus Jūrmalā apsaimnieko Lietuvas uzņēmējiem piederošā kūrortpilsētas apsaimniekošanas firma “Jūrmalas namsaimnieks”. Gružu izvedēju dome nomainīja pēc pēkšņajām nesaskaņām ar līdz tam strādājušo uzņēmumu “Eco Baltia vide”, kas gadu pirms līguma termiņa beigām gribēja palielināt tarifus.
Atkritumu apsaimniekošana Jūrmalā
- Pašvaldībai nav informācijas par iedzīvotāju sadalījumu pa daudzdzīvokļu mājām, vienģimeņu mājām un vasaras mājām, kā arī par to, cik līgumu par atkritumu izvešanu noslēgts.
- Pašvaldības datu bāzē ir 58 218 nekustamā īpašuma maksātāju aktīvi konti. 56 124 personas ir deklarējušas dzīvesvietu Jūrmalā.
- Savākto sadzīves atkritumu daudzums gadā aptuveni ir 20 000 tonnu.
- Pašlaik atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir 6,75 eiro par kubikmetru (bez PVN).
Avots: Jūrmalas dome
Pirmās grib būt vismaz trīs atkritumu kompānijas, kas par Jūrmalas izvirzītajām prasībām sūdzējušās iepirkumu uzraugiem. Viena no prasībām, kas nepatīk pretendentiem, ir Jūrmalas prasītais konteineru izmērs. Tieši tādus nodrošināt var tikai Lietuvas kompānija “VSA Vilnius”, kas sadarbībā ar “Jūrmalas namsaimnieku” jau patlaban apkalpo Jūrmalu.
Taču Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzējies arī pats “Jūrmalas namsaimnieks”, kura valdes loceklis Kristaps Zarāns ārpus ieraksta vien nosaka – viņa iebildes ir par salīdzinoši nebūtiskām niansēm.
Bet uzņēmuma “Eko Kurzeme” valdes priekšsēdētāja Anita Saulīte uzskaita virkni nezināmo, kas liedz konkurēt Jūrmalas iepirkumā: “Pirmkārt, par uzsākšanas termiņiem, kas galīgi nav skaidri. Vēl par pašreizējo konteineru skaitu, kas ļoti ietekmē – gan konteineru skaits, gan esošie līgumi, kas ir pašvaldībā. Tad vēl neskaidrības vispār par iekļautajiem punktiem - kā sētnieku funkcija, kas parasti atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā netiek tādā veidā liktas. Mēs negribētu tā domāt, ka tas organizēts vienam, lai gan daži punkti mums šķiet dīvaini. Tāpēc mēs uzdodam jautājumus.”
Uz daļu jautājumu Jūrmalas dome atbildējusi, vienlaikus par diviem mēnešiem pagarinot pieteikšanās termiņu. Tomēr uz lielu daļu iebilžu Jūrmala atbild – “priekšlikums tiek noraidīts”.
Domes pārstāvis Lediņš trīs uzņēmēju sūdzības sauc par normālu praksi un aicina gaidīt iepirkumu uzraugu slēdzienu: “No pieredzes [spriežot], tā jau ir normāla prakse, ka sūdzas Iepirkumu birojā. Cik zinu, piejūras [pašvaldību apvienotais] konkurss pusotru gadu ilga šādu sūdzību dēļ. Sākumā nolikuma sūdzību dēļ, pēc tam rezultātu sūdzību dēļ. Tas tirgus Latvijā ir tik mazs, ka visi cīnās par tām vietām līdz pēdējam elpas vilcieniem. Bet tāpēc mēs no ieceres neatteiksimies.”
Iepirkumu uzraudzības birojs sūdzības vērtēs līdz 9.novembrim.
