Dienas ziņas

ViA top jauns inženierzinātņu komplekss

Dienas ziņas

Ventspils tirgū ienāk dizaina lati

Patēriņa cenas gada laikā samazinājušā

Septembrī reģistrēta 0,4% gada deflācija

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, samazinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Pēdējā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni septembrī bija energoresursu, tajā skaitā autodegvielas, siltumenerģijas un dabasgāzes. Kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu samazinājumam, kuru patēriņš mājsaimniecību izdevumu struktūrā veido ievērojamu daļu.

Transporta grupā cenas samazinājās degvielai (-6,6%) un automašīnām (-3,6%).

Sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 6,7% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu samazinājums.

Gada laikā cenas kāpušas uztura produktiem, ar veselību saistītajām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas gaida laikā pieauga par 1,1%. Visvairāk cenas pieauga kartupeļiem, dārzeņiem, pienam un piena produktiem, sieram, gaļai. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,9%, bet tabakas izstrādājumu – par 3,8%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija personīgās aprūpes precēm un medikamentiem. Cenas kāpušas arī laikrakstiem un grāmatām.

„Uz cenu pazemināšanos lielākā ietekme ir atsevišķiem pārtikas produktiem, galvenokārt dārzeņiem, augļiem, kuri arī ir sezonas faktors, bet šoreiz pretējā virzienā – cenu kritums, kas raksturīgs katru gadu un sākas jau augustā," jaunākos datus vērtē Centrālās Statistikas pārvaldes Patēriņu cenu indeksu daļas vadītājs Oskars Alksnis.

„Tāpat arī noteikti jāpiemin telekomunikāciju pakalpojumi, kur arī jau labu laiku lielās konkurences ietekmē, ir vērojams cenu kritums, kā arī cenu kopējo līmeni uz leju velk tā saucamās ilglietošanas preces, kā autotransports, televizori, telefoni utt.," viņš piebilst.

Savukārt „Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda, ka inflācija vispār ir zemāka nekā to iepriekš gaidījuši ekonomisti. „Šogad vispār inflācija ir bijusi zemāka nekā to gaidīja ekonomisti gada sākumā, bet daļēji šī inflācija noteikti ir saistīta ar zemām naftas cenām pasaulē, kas ir ietekmējušas Latvijā gan degvielas cenas, gan siltumenerģijas un arī gāzes tarifus. Tā kā to vidējam patērētājam noteikti vajadzētu redzēt arī savā maciņā," atzīmē Skrūzkalne.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Lielākā ietekme bija sezonālam cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai.

Noslēdzoties izpārdošanas akcijām un sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, apģērbam cenas pieauga par 2,4%, bet apaviem par 13,0%.

Cenas kritās pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem, degvielai, bet pieauga automašīnām. Sākoties mācību gadam, maksa par izglītības pakalpojumiem pieauga vidēji par 0,1%.

Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kafejnīcu un restorānu pakalpojumiem. Cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, izmitināšanas pakalpojumiem, sanatoriju pakalpojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt