Septembrī Latvija eksportēja preces 1,28 miljardu eiro apmērā, un aģentūra LETA vēsta, ka tas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā. Septembrī Latvija importēja preces par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45% līdz 47,2%.
Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,36 miljardus eiro – par 1,09 miljardiem eiro jeb 5,1% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,46 miljardus eiro (samazinājums par 123,8 miljoniem eiro jeb 1,3%), bet importa – 10,9 miljardus eiro (samazinājums par 962,5 miljoniem eiro jeb 8,1%).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 9,7% lielāka un importa par 1,1% lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 6,4%, bet importa vērtība palielinājās par 5,1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 87,8 miljoni eiro jeb 78,8 %,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 65,8 miljoniem eiro jeb 37%,
- plastmasas un to izstrādājumu eksports lielāks par 7,9 miljoniem eiro jeb 22,5%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 6 miljoniem eiro jeb 6,4%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 22,6 miljoniem eiro jeb 30,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 42,7 miljoniem eiro jeb 16%,
- augu valsts produktu imports lielāks par 22,9 miljoniem eiro jeb 42,1%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 19,3 miljoniem eiro jeb 16,1%,
- minerālproduktu imports mazāks par 39,2 miljoniem eiro jeb 27,8%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 15,4 miljoniem eiro jeb 8,1%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,5%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā Kanāda – 5,8% no importa kopapjoma.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
2020. gada septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada septembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, bet importā – par 1,1 procentpunktu.
2020. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
Dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta kāpumu 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 22,4 miljoniem eiro jeb 2,3 reizes. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksports 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri samazinājās, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 7,2 miljoniem eiro jeb 31,4%.
Graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2020. gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 48,6 miljoniem eiro jeb 87,4%.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 11,9 miljoniem eiro jeb 41,4%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 19,8 miljoniem eiro jeb 33,5%.
Eksperti par ārējās tirdzniecības rekordu
Eksperti no bankas "Citadele", "Swedbank" un "Luminor" uzsver, ka rekorda uzstādīšanu veicināja graudu eksporta pieaugums.
"Citadeles" ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
Pandēmijas ietekmē visā pasaulē šogad ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra un preču nozares kopumā jūtas ievērojami labāk nekā pakalpojumu nozares.
Samazinoties pakalpojumu pieejamībai, cilvēki daļu brīvo līdzekļu ir novirzījuši dažādu preču iegādei, ko iespējams iegādāties attālināti.
Arī ražošanas procesos ir vieglāk ievērot fizisko distancēšanos un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus nekā daudzās citās pakalpojumu nozarēs. Papildus tam Latvijas ražošanas un eksporta struktūra ir bijusi labvēlīga pandēmijas apstākļiem, jo daudz ražojam pārtikas produktus un koka izstrādājumus, pēc kuriem pieprasījums pasaulē ir stabils vai pat pieaudzis.
Domājams, ka tuvākajos mēnešos Latvijas eksports turpinās augt, lai arī ne tik strauji kā septembrī. Jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā ir atkopušies no pavasara šoka un atkal aug, savukārt pasaules tirdzniecība stabilizējas. Arī Latvijā ceturtajā ceturksnī būtiski ir pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Priecē arī tas, ka otrais Covid-19 vilnis pagaidām nav ietekmējis pasaules ražošanas ķēžu funkcionēšanu, lai arī atsevišķu uzņēmumu līmenī Covid-19 uzliesmojums uz laiku var apturēt vai ierobežot darbību. Pēc manām prognozēm šogad kopumā eksports varētu palikt pērnā gada līmenī, taču nākamgad pieaugums varētu būt mazāks nekā ekonomikā kopumā, jo, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, patēriņš, visticamāk, no precēm atkal pārvirzīsies uz pakalpojumiem.
"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece:
Latvijas ražotāju noskaņojums jau oktobrī kļuva nedaudz piesardzīgāks, arī eksporta pasūtījumu vērtējums bija nedaudz piezemētāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Oktobrī un novembrī eksportā vairs neredzēsim arī tik iespaidīgas graudaugu kravas. Tas viss liek domāt, ka turpmākie mēneši eksportam vairs nebūs tik spīdoši, atgūšanās stāstā var būt pārrāvumi. Tomēr pagaidām gaidīt būtisku kritumu vēl nav pamata.
Mazliet tālāka nākotne gan pasaules ekonomikai, gan arī tirdzniecībai sāk rādīties gaišākās krāsās. Progress vakcīnu izstrādē rada cerību, ka ar pandēmiju jau pārskatāmā nākotnē varēsim cīnīties arī bez ierobežojumiem, kas izslēdz daļu ekonomikas. Džo Baidena ievēlēšana, visticamāk, mazinās protekcionisma vēsmas un, iespējams, arī sekmēs Apvienotās Karalistes vēlmi rast kompromisu pēcbreksita sarunās, panākot vienošanos ar Eiropas Savienību par tālāku sadarbību. Ja pozitīvais scenārijs piepildīsies, no tā iegūs arī mazā un atvērtā Latvijas ekonomika.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš:
Tagad ir īstais laiks domāt, kāda izskatīsies pasaule pēc krīzes un ko Latvija tai var piedāvāt. Ir moderni un laikmeta garam atbilstoši teikt, ka “viss būs citādi”. Tas ir pārspīlējums, bet kaut kas tiešām būs citādi.
No vienas puses, pandēmija Latvijai ir palīdzējusi, samazinot atšķirību starp labklājības līmeni šeit un Rietumeiropā. Tas, ka mūsu eksportā lielu daļu veido pārtika un koksnes izstrādājumi, krīzes laikā izrādījās ļoti izdevīgi. Pārtiku vajag vienmēr, bet kokapstrādei, mazākā mērā arī metālapstrādei un ķīmiskajai rūpniecībai palīdzēja stabilais celtniecības sniegums eksporta tirgos.
Šīs nozares tomēr, visdrīzāk, nav tās, kuras spēs nodrošināt visstraujāko eksporta kāpumu nākotnē. Tās spēs palielināt eksportu, par to nav šaubu, ko apliecina kaut vai jaunākie notikumi graudu eksportā. Laba nākotne ir arī celtniecības produktiem. Pandēmijas izraisītais privātmāju būvniecības bums visdrīzāk nomierināsies, bet koksnes pielietošanai celtniecībā eliksīrs būs oglekļa nodokļi un citi politikas instrumenti, kas sadārdzinās konkurējošo produktu – tērauda un cementa cenas.
Visstraujāk augošā lielā pozīcija eksporta portfelī tomēr būs mašīnbūves un elektronikas produkti.
Arī šajās nozarēs pandēmijas beigu efekts, tā teikt, nebūs vienos vārtos. Ārkārtas situācija ir palielinājusi pieprasījumu pēc atsevišķiem Latvijas produktiem, piemēram, wi-fi iekārtām. Taču kopumā pasaules atgriešanās pie normālas situācijas šīm nozarēm palīdzēs, piemēram, atjaunojot pieprasījumu pēc automašīnu komponentēm. Inženierijas nozares bija galvenās rūpniecības attīstības virzītājas piecos gados pēc pandēmijas, lielā mērā pateicoties ārvalstu uzņēmumu investīcijām jaunos uzņēmumos un esošo jaudu palielināšanā. Nākamgad šīm nozarēm jaunu sparu dos gan cikliskā pasaules ekonomikas atgūšanās, gan sagaidāmā struktūras maiņa, pirmkārt, pāreja uz atjaunojamo enerģiju, kas nozīmē milzu investīcijas dažādos “dzelžos” – vēja turbīnās, elektrolīnijās, biomasas krāsnīs, saules paneļos utt. Visu nosaukto produktu un to komponenšu tirgū sekmīgi piedalās Latvijas ražotāji.
