Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja informēja, ka Senātam lietā bija izšķirams jautājums, vai izdevumi, kas radušies sakarā ar pamatizglītības iegūšanu privātajā izglītības iestādē, ir atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem un vai par tiem ir samazināms ar IIN apliekamais ienākums.
Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība.
Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu VID kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus.
Vienlaikus Senāts atzinis, ka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 336 "Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem"
1.1.1.apakšpunkta normas par attaisnotajiem izdevumiem formulējums ir neviennozīmīgs. Tāpēc Senāts pieņēmis lietā blakus lēmumu, lai vērstu Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību precizēt minētos noteikumus.
Senāts blakus lēmumā norādījis, ka, neiedziļinoties izglītības sistēmā un tās finansēšanā, noteikumu 1.1.1.apakšpunkta formulējums var radīt maldīgu priekšstatu, ka šī tiesību norma ir attiecināma uz jebkuras valsts akreditētās izglītības programmas, tātad arī uz vispārējās izglītības programmas, apgūšanu.
Tikai pēc izglītības sistēmas tiesiskā regulējuma izpētes un noteikumu 1.1.1.apakšpunkta normas piemērošanas kopsakarā ar izglītības sistēmu un tās finansēšanu reglamentējošajām tiesību normām ir secināms, ka noteikumu 1.1.1.apakšpunkta norma nav attiecināma uz vispārējo izglītību, norādīja AT.
Izskatāmajā lietā pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Turpretim pieteicējs uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas viņa tiesības izvēlēties nepilngadīgajam bērnam mācību iestādi, kurā apgūt vispārējo izglītību, kā arī tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem.
Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums apmierināts daļēji, atmaksājot tikai rezumējošā kārtībā aprēķinātā un avansa kārtībā ieturētā IIN starpību 50,34 eiro apmērā.
