Netālu no saimniecības zemnieks atrāda arī sēklu laukus. Vienā pusē sadīdzis igauņu klienta pasūtītais baltais āboliņš, līdzās rapšu lauks. Saimniecība pirms diviem gadiem modernizējusi sēklkopības iekārtas.
Ja saglabāsies pieprasījums pēc Latvijā izaudzētām sēklām, investīcijas atmaksāsies desmit gadu laikā, lēš Mārtiņš Flaksis.
Sēklaudzēšanu zemnieks sauc par riskantu biznesu, šobrīd noliktava pilna ar sēklu maisiem, ir aktīvs tirgošanās laiks un audzētājs vairāk grib attīstīt tiešo sadarbību ar zemniekiem.
Tikmēr Bauskas novada uzņēmuma "Uzvara-lauks" vadītājs Sergejs Kataņenko stāsta, ka saaudzēto sēklas materiālu jaunajai sezonai jau iztirgojis, un secina, ka šogad sarucis gan pieprasījums, gan arī piedāvājums. Saimniecībā izaudzēts par 30% līdz 40% mazāk sēklu, taču tā ir tikai papildu nodarbošanās, lai savas platības nodrošinātu ar kvalitatīvu sēklu materiālu.
Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidente Sanita Zute norāda, ka sēklaudzētāju reģistrā patlaban fiksēts ap 400 saimniecību un tirdzniecības uzņēmumu.
Taču tikai puse no tām esot aktīvās saimniecības, kas ik gadu arī piesaka lauku apskati sēklas materiāla sertifikācijai. Pagaidām nozare apmierina vien nelielu daļu no pieprasījuma iekšējā tirgū.
"(..) Jāņem vērā tas, ka arī sēklkopība ir tā joma, kur ne jau viss notiek likumīgās robežās. Tāpat ir pelēkais sēklu tirgus, kur tiek tirgotas arī nesertificētas sēklas vai sēklas bez dokumentiem, kas apliecina to kvalitāti. Un tās ir tās bažas, par ko sēklaudzētāju asociācijai ir jārunā,
jo tas īstenībā mazina sēklaudzētāju konkurētspēju, un tās sekas tam lētumam mēs bieži vien varam redzēt uz lauka," saka Sanita Zute.
Asociācija vērtē, ka sēklaudzēšanā un selekcijā iesaistīto uzņēmumu skaits kopumā pārdesmit gadu laikā Latvijā ir sarucis globalizācijas dēļ. Sekojoši arī samazinājies selekcijas darbs, ar ko Latvijā nodarbojas tikai zinātniskie institūti. Kādas šķirnes sēklu materiāla radīšana selekcionāram vidēji prasot ap 10 gadu darbu.
Dati liecina, ka labības sektorā aptuveni trešo daļu no saimniecībās saaudzētā materiāla veido vietējo selekcionāru radītās šķirnes.
