Sēklaudzētāji: šogad sarucis gan sēklu pieprasījums, gan piedāvājums

Patlaban pilnā sparā norit graudu un zālāju sēklu tirdzniecība šī gada sējai. Sēklaudzētāji secina, ka sarucis gan piedāvājums, gan pieprasījums. Arī sēklu materiālu laika apstākļu dēļ izdevies sagatavot mazāk, savukārt zemnieki pēc zaudējumu sezonas ietaupa uz sēklu iegādi. Sēklaudzētāju asociācija lēš, ka nozarē iesaistīto uzņēmumu skaits kopumā sarucis un, lai stiprinātu konkurētspēju, nepieciešama cīņa ar pelēko sektoru, kas tirgo nesertificētu sēklu. 

Sēklaudzētāji: šogad sarucis gan zālāju sēklu pieprasījums, gan piedāvājumsSintija Ambote
    Durbes novada Dunalkas pagastā saimniecības "Krastmaļi" saimnieks Mārtiņš Flaksis rāda zirņu sauju, ko noliktavā pagrābis vienā no sēklu maisiem. Zemnieks stāsta, ka pieprasījums pēc laukaugu sēklām gaidāmajai sezonai ir mazāks, taču saimniecība daļu šeit audzētā sēklu materiāla arī eksportē. Šogad daļa sēklu realizētas Skandināvijā.

     

    Netālu no saimniecības zemnieks atrāda arī sēklu laukus. Vienā pusē sadīdzis igauņu klienta pasūtītais baltais āboliņš, līdzās rapšu lauks. Saimniecība pirms diviem gadiem modernizējusi sēklkopības iekārtas.

    Ja saglabāsies pieprasījums pēc Latvijā izaudzētām sēklām, investīcijas atmaksāsies desmit gadu laikā, lēš Mārtiņš Flaksis.

    Sēklaudzēšanu zemnieks sauc par riskantu biznesu, šobrīd noliktava pilna ar sēklu maisiem, ir aktīvs tirgošanās laiks un audzētājs vairāk grib attīstīt tiešo sadarbību ar zemniekiem.

    Tikmēr Bauskas novada uzņēmuma "Uzvara-lauks" vadītājs Sergejs Kataņenko stāsta, ka saaudzēto sēklas materiālu jaunajai sezonai jau iztirgojis, un secina, ka šogad sarucis gan pieprasījums, gan arī piedāvājums. Saimniecībā izaudzēts par 30% līdz 40% mazāk sēklu, taču tā ir tikai papildu nodarbošanās, lai savas platības nodrošinātu ar kvalitatīvu sēklu materiālu.

    Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidente Sanita Zute norāda, ka sēklaudzētāju reģistrā patlaban fiksēts ap 400 saimniecību un tirdzniecības uzņēmumu.

    Taču tikai puse no tām esot aktīvās saimniecības, kas ik gadu arī piesaka lauku apskati sēklas materiāla sertifikācijai. Pagaidām nozare apmierina vien nelielu daļu no pieprasījuma iekšējā tirgū.

    "(..) Jāņem vērā tas, ka arī sēklkopība ir tā joma, kur ne jau viss notiek likumīgās robežās. Tāpat ir pelēkais sēklu tirgus, kur tiek tirgotas arī nesertificētas sēklas vai sēklas bez dokumentiem, kas apliecina to kvalitāti. Un tās ir tās bažas, par ko sēklaudzētāju asociācijai ir jārunā,

    jo tas īstenībā mazina sēklaudzētāju konkurētspēju, un tās sekas tam lētumam mēs bieži vien varam redzēt uz lauka," saka Sanita Zute.

    Asociācija vērtē, ka sēklaudzēšanā un selekcijā iesaistīto uzņēmumu skaits kopumā pārdesmit gadu laikā Latvijā ir sarucis globalizācijas dēļ. Sekojoši arī samazinājies selekcijas darbs, ar ko Latvijā nodarbojas tikai zinātniskie institūti. Kādas šķirnes sēklu materiāla radīšana selekcionāram vidēji prasot ap 10 gadu darbu.

    Dati liecina, ka labības sektorā aptuveni trešo daļu no saimniecībās saaudzētā materiāla veido vietējo selekcionāru radītās šķirnes.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti