"Mārupes sēklas'' tirgo puķu un dārzeņu sēklas. Uzņēmuma pārstāve Ieva Siļķe pastāstīja, ka pieprasījums pašlaik ir īpaši augsts. Lielākoties pasūtījumi tiek veikti attālināti, taču pie veikala ārpusē tāpat veidojas rindas. Jaunākām paaudzēm attālināta iepirkšanās problēmas nesagādā, taču vecāka gada gājuma dārzu īpašnieki vairāk meklē iespēju iepirkties klātienē.
"Šobrīd ir jābūt iegādātām tomātu un paprikas sēklām, kuras jau jāsēj. Tās arī šobrīd visvairāk pērk un puķu sēklas arī.
Pieprasījums ir krietni lielāks nekā citus gadus, pasūtījumu no interneta ir piecas reizes vairāk,
bet mūsu veikala platība neatļauj vienlaikus telpā apkalpot vairāk par vienu cilvēku. Tāpēc ir gadījumi, ka cilvēki stāv uz ielas un gaida pat divas stundas, lai tiktu klāt pie sava pasūtījuma, jo vienlaikus mēs pa vidu apkalpojam arī tos, kas ienāk klātienē izvēlēties sēklas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cilvēki veic iepriekšējus pasūtījumus," stāstīja Siļķe.
Uzņēmuma "Kurzemes sēklas"’ vadītājs Andris Kiršentāls lēš, ka janvārī, kad sēklas klātienē vēl nevarēja iegādāties, pieprasījums bijis par 30% zemāks nekā pērn šajā laikā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, pēdējos mēnešos tirdzniecība pieaugusi interneta vidē.
"Tie 30% tagad visā pavasara periodā kaut kā jāmēģina dabūt atpakaļ, jo tas nav pārtikas veikals, kurā cilvēki iegriežas katru otro dienu. Cilvēki šeit ienāk vienu vai divas reizes gadā un nopērk visu, kas nepieciešams dārzā," norādīja Kiršentāls.
Viņš arī piebilda, ka vietējie sēklu audzētāji uzņēmumam piegādā aptuveni 2% līdz 3% sēklu, lielākoties sēklu materiālu piegādā sertificēti audzētāji no citām Eiropas valstīm. Un šogad Covid-19 krīzes ietekmē arī kavējas atsevišķu kultūru sēklu piegādes.
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests iedzīvotājiem atgādina par dažādiem sēklu iegādes riskiem. Šogad dažādās sociālo tīklu interešu grupās popularizētas sēklu iegādes internetā no Krievijas, Ukrainas un Ķīnas, taču pircējiem jāatceras, ka sēklu ievešana no trešajām valstīm tiek stingri regulēta.
"Ja iegādājamies sēklas internetā, īpaši, ja tās ir no trešajām valstīm, tad pastāv liels risks ievest dažādas slimības un kaitēkļus.
Lai sēklas ievestu no trešajām valstīm, tad šīm sēklām jābūt tās valsts augu aizsardzības iestādes izsniegtam fitosanitārajam sertifikātam, kas pasaka, ka sēklas ir brīvas no kādiem kaitīgiem organismiem. Protams, ka šīs sēklas valstī var nokļūt pa citiem ceļiem, bet, iesējot šādas sēklas, dārzniekiem ir jāpadomā par sekām, vai ir vērts ielaist kādas slimības savā dārzā," stāstīja dienesta speciāliste Gunita Šķupele.
Augu aizsardzības dienests aicina sēklas neiegādāties internetā no nezināmiem un neizsekojamiem pārdevējiem.
