Viens no Eiropas vadošajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un citu tekstila izstrādājumu ražotājiem, uzņēmums “Lauma Fabrics” šī gada sākumā nodarbināja aptuveni 400 cilvēkus, bet kopš marta beigām, strauji samazinoties pasūtījumiem, uzņēmums pakāpeniski apturēja savu ražošanu. No nākamās nedēļas tiks slēgti arī atlikušie cehi, darbu turpinot tikai pārdošanas daļai. Uzņēmums plāno pieteikties dīkstāves pabalstam, taču jau maijā daļēji cer atsākt ražošanu, kā arī attīstīt jaunus virzienus.
“Mēs darām visu, lai iesaldētu uzņēmumu. Un pēc tam jau, kad situācija normalizēsies, atkal normāli atsāktu darbību. Mēs paši ražošanu plānojam atsākt no maija sākuma, šobrīd mums ir tāds plāns. Mēs redzam, ka vairāki klienti turpina darbu, bet to nav pietiekami daudz, lai ražošana varētu strādāt pilnībā,” stāstīja “Lauma Fabrics” valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš.
Bažas par tuvāko nākotni ir arī lielākajam veļas ražotājam Baltijā, uzņēmumam “Lauma Lingerie”, kas 90 % savas produkcijas līdz šim eksportēja uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un vairākām citām valstīm. Kopš eksporta tirgi ir ciet, jau martā uzņēmuma apgrozījums samazinājies aptuveni uz pusi. Un šomēnes kritums būšot vēl lielāks. Daļa darbinieku jau pašizolējušies mājās un saņem valsts nodrošināto dīkstāves pabalstu, savukārt ar 14. aprīli tas sagaidot gandrīz visus uzņēmumā strādājošos.
“Valdības pieņemtais atbalsts uzņēmumiem, kuriem ir šis apgrozījumu kritums, iespējams, palīdzēs kaut kādu brīdi saglabāt darbiniekus. Protams, skatīsimies tālāk, kas notiek, jo nezinām, cik ilgi tas atbalsts būs, un nezinām, cik ilgā laikā šie eksporta tirgi atbrīvosies,” norādīja “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.
“Lauma Lingerie” ir viens no aptuveni 10 tekstilražošanas uzņēmumiem, kas ierastā darba procesa vietā tagad šuj iedzīvotājiem nepieciešamās sejas aizsargmaskas. Tomēr pieprasījums pēc tām esot krities, tāpēc visus strādājošos nevar nodrošināt ar darbu, kā arī no maskām gūtie ienākumi nav līdzvērtīgi ierastās produkcijas ražošanas laikā gūtajai peļņai.
“Vairāki uzņēmumi jau daļēji ir dīkstāvē un nevar savu ražošanu pārstrukturizēt. Šobrīd tas vairāk ir tāds roku darbs, un jāsaprot, ka Ķīnā maskas ražo robots vai specializētas ierīces, bet Latvijā šobrīd vēl tādu robotu nav,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks.
Pēc tekstilnozarē strādājošo teiktā, pašlaik Liepājā dīkstāvē ir aptuveni 1000 šuvēju un citu šīs jomas darbinieku.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19. Otrdien, 7. aprīlī, ziņots, ka miris 75 gadus vecs Covid-19 pacients, kuram bijušas vairākas hroniskas saslimšanas.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, nolemts līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju. Valdība otrdien, 7. aprīlī, nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi - līdz 12. maijam.
