Rucavas novada Dunikas pagasta zemnieku saimniecībā “Timbras” jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar piena lopkopību. Īpašniece Aija Dejus atzīst, ka tik izkaltušas ganības, kādas tās ir šovasar, vēl neesot nācies piedzīvot. Lietus pēdējoreiz lijis jūnija nogalē, taču tā bijis par maz, lai iesūktos augsnē.
“Rudens bija sauss, ziemā sniega nebija, gruntsūdens līmenis ir ļoti zems, un līdz ar to arī lauki daudz izkaltušāki nekā pagājušajā vasarā, kad sausums bija visā Latvijā,” stāstīja Aija Dejus.
Saimniecības “Lendumi” līdzīpašnieks Jānis Vajevskis piebilda, ka “dīķis, kas domāts govju dzirdināšanai, nekad nav bijis sauss, arī pagājušajā vasarā, bet šogad viss ir sauss”.
Šobrīd prāvais govju ganāmpulks ganās mežmalas pļavās, kur mitrākajās vietās vēl rodami zaļas zāles laukumi.
Katru dienu lopus nākoties piebarot ar sienu, kas sagatavots ziemas krājumiem. Šāda barība pēdējās nedēļās ietekmējusi izslaukumus, kas manāmi kritušies.
“Ja mums maijā bija 25 slaucamas govis un ik pa divām dienām nodevām ap pusotru tonnu, tad tagad mums ir 33 slaucamas govis, jo ir atnesušās daudzas pirmpienes, bet piena daudzums nedaudz pāri par tonnu par divām dienām,” stāstīja Aija Dejus.
Šī vasara nav tik kritiska kā iepriekšējā, atzīst turpat netālās zemnieku saimniecības “Šuķi” īpašniece Laima Veidemane. Šogad vismaz siens esot sagādāts un zāles meža ganībās viņas audzētajiem gaļas liellopiem vēl netrūkstot.
“Lielākoties viss ir nopļauts. Atāli neaug, domājām, ka varēsim skābsienu iegūt, bet tagad nebūs,” atzina Laima Veidemane.
Ar situāciju Rucavas novadā iepazinušies arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālisti. Viņi savas kompetences robežās lēmuši palīdzēt rucavniekiem.
Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis pastāstīja, ka šobrīd pieņemts lēmums maksimāli ātrā tempā Rucavas novada 262 tiešo maksājumu saņēmējiem samaksāt tiešo maksājumu avansu, kas ir iespējams izpildīt pēc 15. oktobra, lai viņiem būtu kaut kādi līdzekļi, kas šobrīd varētu būt kā kompensācija par neiegūto piena naudu.
Kā uzskata Lauku atbalsta dienesta speciālisti, tad ilgtermiņā risinājums ir meliorācijas sistēmas izbūve vai tās atjaunošana visā Rucavas novadā.
