Panorāma

Vainagu pin kā bizi – kuplu un košu

Panorāma

Var aplūkot Dziesmu svētku karoga oriģinālu

Jāņu rītā saimnieki apstaigā laukus un ganības

Sausuma dēļ lauksaimnieki noraizējušies par ražu un lopiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 5 mēnešiem.

Šogad pārlieku lielā sausumā un svelmē jāņuzāles pasteigušās izziedēt un dārzos un laukos augi bez mitruma cīnās par izdzīvošanu, apdraudot ne vien augkopību, bet arī lopkopību.

Bormaņu saimnieks Jānis Miezītis ir Kokneses novada Bormaņos dzimis un uzaudzis, vēlāk kļuvis par lauksaimnieku ar saviem principiem, kas nekad neļauj palikt zaudētājos.

Miezītim ir bioloģiskā saimniecība, un auzas viņš audzē gan saviem lopiem, gan pārdošanai. No tām top bērnu pārtika. 

“Raža būs uz pusi mazāka un atsevišķos laukos vispār nebūs, bet vairāk mūs uztrauc lopbarība,” atzīst Miezītis. “Esam nopļāvuši visu, bet vairs zāle neaug, lauki dzeltē, mēģināsim laistīt. Lopi ir lielāka problēma nekā graudi.”

Ganāmpulkā ir 220 slaucamas govis. Visu vasaru lopiņi dzīvo pa ganībām, arī ziemā ēd pašu saimniecībā gatavoto barību – graudus, rapša spraukumus, pupas zirņus un zāli, kas sajaukta ar sāli un noglabāta bedrēs. Saimniecībā slauc bioloģisko pienu, ko nodod Jēkabpils kombinātam.

Miezītis atzīst – pašlaik barības ziemai nepietiek: “Ja būs šāds laiks, ganībās zāle beigsies, būs jātaisa ziemas barība vaļā. Jau tagad ir piena kritums.”

Vienlaikus viņš arī jūtas atvieglots, ka nav kredītu, jo uzskata – tie, kam šogad karstums nodarījis postu, tagad lauza galvu, kā rudenī varēs atdot kredītus bankām.

“Esmu pretinieks arī apdrošināšanai un kredītu ņemšanai,” skaidro Miezīties. “Tad jau labāk naudu ieliek kādā fondā, un kad vajag, paņem. Nevajag bankām dot naudu.”

Bormaņu saimniecība arī tehniku pērk par naudu, kas iegūta no graudiem un piena. Tiesa gan, te nav visjaunākās paaudzes Džona Dīra traktoru un kombainu, toties nav arī kredītu. Piemēram, akmeņu lasītājs no ir no 1968. gada, “Belorus”, ir vācu vecā tehnika – viss pirkts lietots.

Visbeidzot Bormaņu saimnieks mūs vedina apskatīt griķu lauku, ko šogad iesējis pirmoreiz. Te viņu sagaida pārsteigums – griķi nav izauguši, bet jau zied.

“Kaut kāds ārprāts!” komentē saimnieks. “Re kur zied, nekas te nav iznācis. Lapiņas vīst. Labāk neiet skatīties. Ko nopļaut būs , bet kvalitāte zaudēs. Smags gads, jāgaida nākošais.. bet grūtības stiprina. Paliks tie, kas izdzīvos.”

Neraugoties uz visu, Jānis Miezītis ir optimists. Viņš prot saskatīt skaisto gan ozola lapotnē, gan margrietiņas ziedā. Viņš priecājas par savām skaistajām govīm , un atzīst, ka par bioloģisko zemnieku viņš kļuvis tāpēc, lai cilvēkiem būtu  tīrs piens, ko dzert un tīra barība, un lai neviens neslimotu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti