“Es uzņēmumā strādāju no 2005.gada, es neatceros [tādu sausumu],” atzina SIA “Bergvik Skog” mežsaimniecības speciālists Jānis Veldre.
Uzņēmumam Latvijā pieder aptuveni 90 000 hektāru meža, bet viņa pārraudzībā ir 14 000 hektāru. Šobrīd darba laiks ir īpaši saspringts, jo ik dienas jāapbraukā vairākas cirsmas, lai novērtētu stādīšanas apstākļus.
Priežu ietvarstādu stādīšana šobrīd apturēta, bet egļu kailsakņu stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu gaida saldētavās. Jāni Veldre atzīst, ka tajās šobrīd ir ap 50 000 stādu, kas paredzēti kādiem 30 hektāriem. Ir pieņemts lēmums riskēt, un cirsmās, kurās tas iespējams, stādīšana notiek.
“Ja te būtu māls, mēs te tuvumā nenāktu, šeit ir smilšains, pirmkārt nevar iestādīt, otrkārt tur nav vispār mitruma, virskārta sakaltusi, saplaisājusi, tur ne lāpstu var dabūt iekšā, ne ūdeni tas stādiņš var dabūt,” par vietām, kur stādīšana nav iespējama, stāsta Veldre.
Arī valsts mežu apsaimniekošanas plānotāja Dienvidkurzemē Dace Gūtmane atzina, ka savā vairāk nekā 20 gadu pieredzē neatceras tik sausu pavasari, kad lietus nav bijis mēnesi.
“Mums šobrīd ar ir apturēta stādīšana, gaidām lietu,” stāstīja Dace Gūtmane. “Stādi tiek glabāti saldētavās vai vēsās vietās, gaidām, kad uzlīs lietus, nekas cits mums neatliek.”
“Latvijas Valsts mežu” Dienvidkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Uldis Ozols stāstīja, ka pašlaik stādīšanu atlika aptuveni 30 hektāros, “kuri pašlaik gaida to momentu, katra cirsma tiek izvērtēta atsevišķi”.
Pavasara laikapstākļi mežu stādīšanas sākumu iekavēja par mēnesi. Citus gadus stādīšana sākusies jau marta beigās, bet šogad šai laikā zeme vēl bija sasalusi un stādīšana sākās tikai aprīļa beigās. Stādīšanas ātrumu ietekmējot arī darbaspēka trūkums.
Bažīgi mežu saimnieki skatās arī uz iestādītajām platībām, jo sausuma dēļ paredzams, ka daudz vairāk stādiņu nespēs turēties pretim sausumam un iznīks.
“Lai nodotu šo cirsmu, uz hektāru jābūt 2000 stādiņu, tā arī stāda, 2100 apmēram, un, ja kāda trešdaļa izmirst, tad nav iespējams nodot,” stāstīja Jānis Veldre.
Aplēst sausuma radītos zaudējumus un iznīkušos stādījumu apjomus, kuri rudenī būs jāpapildina ar jauniem stādiem, varēs aptuveni pēc mēneša.
