ĪSUMĀ:
- Mazajos lauku veikalos, kur izmantots katrs platības centimetrs, grūtības atrast vietu taromātam.
- Kāda veikala īpašnieks norāda, ka viņam var nākties pašam investēt naudu, kuras kovida dēļ nemaz nav.
- Norāda arī uz grūtībām saprast līgumu, tas esot garš.
- Vēl kāds īpašnieks pauž, ka depozīta sistēmas operators atbrauca un visu pats izdarīja.
- Papildu izmaksas neesot radušās.
- Cer, ka visas ar sistēmu saistītās izmaksas varēs nosegt no apsaimniekošanas kompensācijas.
- Depozīta sistēmas ieviesējs aicina neskaidrību gadījumā konsultēties.
- 76 veikali vēl nav noslēguši līgumu par depozīta taras pieņemšanu.
- Valsts vides dienestā norāda, ka dalība sistēmā ir obligāta un par taras nepieņemšanu draud sods.
- Vēl rīkos informatīvu semināru tirgotājiem.
Krimuldas pagasta Inciema nelielo pārtikas veikalu izrāda tā saimnieks Artūrs Berdinskis: "Šeit laukos vienīgais veikals ir tā piebāzts, ka es nezinu, kur es to [taromātu] varētu ielikt. Tas viss notika tik spontāni un tik uzspiestā veidā, kā jādara, bet mums te nav vietas."
Veikala telpa ir 100 kvadrātmetru, un starp plauktiem ir vien šauras ejas, kurās depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtai jeb taromātam nav vietas. Veikals ir tīkla "Lats" biedrs un ir viens no tiem tirgotājiem, kam depozīta iepakojuma pieņemšana no februāra jānodrošina obligāti, taču īpašnieks joprojām nav noslēdzis līgumu ar sistēmas operatoru par automātisku vai manuālu taras pieņemšanu. Veikala īpašnieks pastāstīja, ka pēdējo mēnešu laikā gan ir atradis vietu taromātam ārpusē pie veikala, taču tā uzstādīšanā pašam tad būtu jāiegulda ap 4500 eiro.
"Ir veikali, kas ieguldījuši pat pa 12 tūkstošiem eiro un vairāk, bet man nav tādas brīvās naudas pašreiz. Mēs varētu sabojāt šo ēku ārpusē un uzstādīt automātu slēgtā telpā ar atsevišķu ieeju un tad mums vēl jānodrošina nepārtraukts internets, elektrība un siltums," viņš norādīja.
Berdinskim Inciemā bez pārtikas veikala līdzās ir arī kafejnīca. Kopumā viņš nodarbina 18 cilvēkus un līdz ar kovida krīzi uzņēmumam nav arī iekrājumu.
"Mums tā nauda ir kaut kā jāieplāno, bet, zinot kāda ir tā situācija, mums nekādi kovida pabalsti nepienācās, jo mums abi uzņēmumi ir uz vienu, te nav divas atsevišķas vietas, un veikalā ir peļņa, bet kafejnīcā nekas nenotika un nekas mums nepienākas, mums pašiem jādomā, kā izdzīvot. Un tad pēkšņi tāds kosmoss pēdējo divu mēnešu laikā bez īsta izskaidrojuma, bet atnāca vēstule ar līgumu uz 30 lapām, kuru grāmatvede nevar izlasīt un saka, ka tas ir vājprāts," viņš norādīja.
Latvijas Radio: Bet kā ir ar komunikāciju ar operatoru? Cik viegli ir komunicēt par kādām neskaidrībām ar "Depozīta iepakojuma operatoru"?
Berdinskis: "Es neesmu komunicējis, bet man arī neviens normāls cilvēks nav atbraucis un parādījis, kā to labāk izdarīt. Parādi man vietu šeit! Taču es esmu gatavs uztaisīt un galu galā ieguldīt to naudu, neskatoties uz līdzīpašnieku pārmetumiem. Nu, jā, tā ir mana kļūda, ka es nezvanīju viņiem pa taisno, jo esmu tāds stipri gados un konservatīvs cilvēks, un tāpat ir veikalu īpašnieki, kas ir vēl vecāki par mani, un viņi arī nevar tajā visā iebraukt."
Inciema veikala saimnieks arī ir pārliecināts, ka nokavējis iespēju tikt pie iekārtas depozīta pieņemšanai un bažījas, ka tādu turpmāk vairs nevarēs iegūt no operatora. Alternatīva ir arī manuāla tukšo stikla, PET pudeļu un skārdeņu pieņemšana veikalos, bet tirgotājs secina, ka arī to ieviest ir sarežģīti, jo esošie pārdevēji darbu kasē ar tukšās taras pieņemšanu un uzskaiti apvienot, viņaprāt, nevarēs un būtu jāpieņem vēl viens darbinieks.
Savukārt veikalu tīkla "Lats" biedrs Māris Šķesteris norādīja: "Mēs sagatavojām vietu, viņi atbrauca, izkrāmēja un uzstādīja taromātu. Man bija tikai pašam jāpievelk elektrība un internets."
Šķesterim viens no veikaliem ir Straupes pagastā. Te veikala ēkai ir neliela priekštelpa, kurā jau uzstādīts jaunais taromāts un papildu izmaksas tas tirgotājam neradīja. Arī viņš vērtēja, ka manuāla iepakojuma pieņemšana ir neērtāka un dārgāka.
Arī uzstādot taromātu, tirgotājiem pašiem tas jāuztur un regulāri jāiztukšo.
Straupes veikala īpašnieks lēsa, ka izmaksas izlīdzinās apsaimniekošanas kompensācijai, kuru operators maksās mazumtirgotājiem ap divu centu apmērā par katru iepakojumu.
"Es domāju, ka tas, ko viņi mums solīja, man šķiet 1,8 centi par vienību, ka tas segs uzturēšanas izmaksas. Ziemā gan varētu rasties problēmas ar temperatūru, jo tas automāts ir siltumu mīlošs un priekštelpā nav atsevišķas apkures. Iespējams, ja būs auksta ziema, tad būs kaut kas jārisina un tad gan tās būs papildu izmaksas."
Viņš arī piebilda, ka februārī veikaliem, visticamāk, radīsies problēmas ar ievāktās taras uzglabāšanu, jo lauku veikalos telpas ir ļoti ierobežotas un katrs kvadrātmetrs jau tiek izmantots.
"Mums ir ciemi, kur mūsu veikals ir vienīgais un mēs nemaz nevarējām neņemt depozīta aparātu, jo tiem cilvēkiem jābūt vietai, kur likt šo taru. Plus, ja tas ir vienīgais veikals konkrētā ciemā, tad, visticamāk, pilsētnieki, kas iebrauc atpūsties, tad viņi arī to pilsētas veikalos sapirkto iepakojumu šeit arī laukos atstās un līdz ar to problēmas radīsies ar uzglabāšanu," viņš pieļāva.
Veikalu tīkla "Aibe" attīstības daļas vadītājs Juris Lamberts apstiprināja, ka daļa biedru arī šajā tīklā nav noslēguši līgumus par sistēmas ieviešanu. Viņš secina, ka lielākoties tie ir mazāki tirgotāji, kuriem nosacījumu dēļ atteikta automatizēta taras pieņemšana. Pēc Lamberta domām, noteikta arī pārāk zema apsaimniekošanas maksa.
Aicina konsultēties
SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis norādīja, ka tirgotāju apzināšana un informēšana noritējusi teju gada garumā un arī patlaban aicina neskaidrību gadījumā konsultēties ar operatoru. Taromātus piedāvā tirgotājiem, kas gadā var pieņemt konkrētu iepakojumu apjomu.
"Protams, jebkurš tirgotājs, kurš nav pieteicies taromātam, to varēs darīt visas sistēmas darbības laikā, ja atbildīs kritērijiem," viņš norādīja.
Par manuālu depozīta pieņemšanas sistēmas ieviešanu līgumus sāka slēgt septembrī, sūtot elektroniskas vēstules, kā arī pa pastu. Daļai vēstules sūtītas arī atkārtoti, bet daļa līgumus kategoriski atsakās slēgt un arī nekomunicē, pastāstīja Stūrītis. Viņa ieskatā, manuālo taras pieņemšanas punktu izveide veikalos lielas izmaksas neprasa.
"Ja mēs runājam par manuālajiem punktiem, tad investīcijas faktiski ir tuvu nullei, tās ir saistītas ar kases sistēmas pozīciju pielāgošanu. Nav jāpieņem atsevišķs cilvēks, ja mēs runājam par manuālajiem punktiem," viņš teica, norādot, ka tirgotājs iegūst apsaimniekošanas maksu par katru pudeli un, izsitot čeku par atpakaļ nodoto taru, depozīta nauda, visticamāk, tiks iztērēta viņa veikalā.
Decembra vidū "Depozīta iepakojuma operators" Valsts vides dienestam iesniedzis sarakstu ar 130 tirdzniecības vietām, kuras arvien nav noslēgušas līgumus par sistēmas ieviešanu, lai arī Iepakojuma likums tām to paredz.
Līdz gada beigām saraksts sarucis, stāsta dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina.
Tieši pirms Ziemassvētkiem mēs esam izsūtījuši vēstules no Valsts vides dienesta puses tirgotājiem par tām tirdzniecības vietām, kur sadarbība līdz šim nav rezultējusies pozitīvā gaismā, un tās kopumā ir 76 tirdzniecības vietas pa visu Latviju. Lielākoties, jāatzīst, tās atrodas ārpus valsts pilsētām, mazākās pilsētās. Signāls no tirgotāju puses, ka izpratne par sistēmas darbības obligātumu nav bijusi pietiekama, līdz ar to mēs savā vēstulē norādījām uz obligātajām prasībām, ka līgums jānoslēdz ne vēlāk kā 2022. gada 31. janvārī," viņa teica.
Sodi par depozīta iepakojuma nepieņemšanu tirgotājiem, kam tas jādara obligāti, var būt 100 eiro līdz 10 tūkstoš eiro apmērā. Valsts vides dienests 7. janvārī plāno vēl īstenot informatīvu semināru tirgotājiem par sistēmas ieviešanu.
