„Cidoniju” māju saimnieki Ivars un Līga Reņģes pastāstīja, ka doma par alternatīvu elektroenerģijas veidu bijusi jau kopš mājas celtniecības, bet tagad, kad kāpj cenas, vairs, protams, nav jautājumu.
“Jo elektrības cena vairāk ceļas, jo Daugavā ūdens kļūst dārgāks, mēs visi saprotam, ka jādomā, vai nu kā ietaupīt, vai kā uztaisīt. Elektrība nav tik sarežģīta, kā visiem šķiet. To var salīdzinoši vienkārši visdažādākajos veidos uztaisīt, un viens no tiem visvienkāršākajiem ir šie saules paneļi. Dabiski, ka es pats tos netaisu, es tos sagādāju gatavus, man ir 20 paneļi. Šeit tikai man ir problēma, ka ir mežs priekšā, līdz ar to man ir jādomā, kur to nolikt, kur saulīte tiek labāk klāt. Un otrs – tad, kad līst lietus, tad ir stipri par maz. Tāpēc ir doma, ka vismaz divreiz vairāk paneļus es gribu sagādāt,” pastāstīja Ivars.
“Principā ir tā, ka dators ir ieslēgts vienmēr, telefonus lādējam visu laiku,” norādīja Līga. Un Ivars papildināja: “Šis mums dod ērtības, ka mēs varam nomazgāt traukus ar trauku mašīnu, strādā sūknis, strādā sakari, saulainās dienās arī veļasmašīna strādā.”
Bet, pirms izmēģināt, kā saule nodrošinās elektrību mājai, bija eksperiments ar nelielo transportlīdzekli, kas iesaukts par bagiju un kuru varētu darbināt alternatīva enerģija. “Šis ir mans hobija projektiņš, tas viss ir uz elektrību. Priekšā bija pamatīga bateriju paka, Līga ar to braukāja, viss strādāja labi. Tad es pieslēdzu māju, un es konstatēju, ka strādā ar tādu mazu verķīti, tam tikai jaudas trūka. Tad es sapratu, ka vajag bišķiņ jaudīgāku, un es no tā bagija varu iestartēt mājā visas elektroierīces, kas man ir. Nu tad tikai nākamais jautājums bija ekstra paneļi,” pastāstīja Ivars.
Pašlaik saules paneļi „Cidonijās” gan vēl nav uz mājas jumta, jo šis vēl ir eksperiments un nākas visu laiku mācīties. “Es pats urbos cauri, es mācos ķīmiju, mācos fiziku, mācos sieviņai izskaidrot, jo tur ir jāmaina paradumi. Tur nevar dzīvot tā, kā dzīvoju, ka mums nav starpība – diena vai nakts. Te sākas tas, ka jāiekalkulē – ja vakarā vārīsi tēju vai uzcepsi kaut kādas oliņas un no rīta arī gribēsi, cik tev tas prasa akumulatora kapacitāti. Mums tagad ir 7 kilovati pa nakti pieejami, tas ir tā kā drusciņ par īsu,” skaidroja Ivars.
Paradumu jeb ierastā sadzīves ritma maiņai nākas pielāgoties arī Ivara dzīvesbiedrei Līgai, jo vairs nav tā kā pilsētas dzīvoklī, kur vairākas elektroierīces varēja darbināt vienlaikus. “Es samierinos. Tās ir neērtības, ka tiešām ir jārēķinās, ka tu gatavo, pēkšņi Ivars vienā brīdī pieskrien un saka: aaa, viss, pietiek, tagad negatavo. Un tad gaidu, gaidu. Tas prasa pacietību. Bet es ticu šim projektam. Es teiktu – jāiemācās savādāk,” pastāstīja Līga.
Ivars gan vēl strādā pie risinājuma, kas parādītu pieejamās elektroenerģijas rezerves: “Es vēl gribu mājās uztaisīt panelīti, kur mums iedegās zaļa lampiņa, kad droši var gatavot ēst, slēgt visu pēc kārtas, un sarkana, kad jāsāk jau reāli taupīt.”
Nezinātājam var šķist, ka problēmu var atrisināt ar lielāku saules paneļu skaitu. Tomēr jārēķinās ar izmaksām. “Otrs ir tas, ko tu darīsi ar to elektrību tad, kad tās ir stipri, stipri par daudz.
Uzglabāšana ir vissarežģītākais un dārgākais šajā projektā. Lielākā problēma ir bateriju cena,” atklāja Ivars.
Ivars ir programmētājs un arī elektrības jomā nav gluži iesācējs, jo kopā ar tēvu veidoja dažādus projektus. Pēc savas pieredzes, eksperimentējot ar saules paneļiem, viņam ir padoms tiem, kas arī vēlas pašu spēkiem izmēģināt šo alternatīvo elektroenerģijas ieguves veidu: “Pirms eksperimentē lielākā saimē, vajadzētu izmēģināt ar mazu, lai tu saprastu, ka visu kontrolē, ka tu visu saproti, kā katrs tas posmiņš strādā, un tad iet uz lielāku. Es tagad pārbaudu, un, ja mums viss labi strādās, es zināšu tieši, cik mums paneļu vajag. Laukos dzīvojot, tu tiešām vari pilnībā par sevi parūpēties pats, ka tu neesi atkarīgs, ja vēl pamainās kaut kādi apstākļi vai Daugaviņā ūdens kļūst vēl dārgāks, un pēkšņi mēs vairs netiekam pie elektrības, – tad mums būs.”
