Uzņēmēja, kas dabai draudzīgu uzņēmējdarbību sākusi pirms pieciem gadiem, atzīst - kaut arvien vairāk ģimeņu izvēlas dabas veltes no tīras vides, ekoprodukti joprojām netiek līdz galam novērtēti.
Zāļu tēju krājumi Līgas Lieplapas noliktavā Praulienas pagasta „Lejaszīļu” mājās jau teju beigušies, un jaunā augu vākšanas sezona pašlaik ir sākusies. Aromātiski priežu pumpuri jau ievākti, bet tuvākajās dienās Līga dosies uz zināmajām vietām vākt māllēpes.
„Jau sen biju gatava doties, piemēram, pumpuros, bet bija jāgaida. Tagad ir īsti labi vākt. Puķes zied,” saka IK „55 mārītes” īpašniece Līga Lieplapa. „Vienīgi priežu – viss pārējais jau ir uzplaucis. [Novākt] Priežu ir pēdējais mirklis. Māllēpenes zied, tūlīt būs gaiļbiksītes,” piebilst Lieplapa.
Uzņēmēja allaž dod priekšroku dabiskā vidē augušiem augiem, tāpēc arvien lielākas bažas sagādā lauksaimnieciski apstrādātās pļavas, kas veicina augu dažādības iznīkšanu un monokultūru veidošanos.
„Pie šīs te pļavu apsaimniekošanas, kas, manuprāt, ir ačgārna, es vairs nezinu, kas nākamgad augs tajā vietā. Tur, kur es vācu pelašķus, šogad mani uztrauc, vai tur es viņus atradīšu, jo tā augu valsts ļoti mainās,” saka Lieplapa.
Ģimene uzskata, ka ne jau lielsaimniecība veicinās lauku attīstību un cilvēku neaizplūšanu. Ekoloģisko produktu audzēšana, ārtsniecisko augu vākšana ir vēl joprojām līdz galam nenovērtēta uzņēmējdarbības niša Latvijas laukos. „Svarīgi būtu, ka šāda ekoproduktu audzēšana, ražošana, vākšana, ģimenes uzņēmumi mazāki, lielāki - tas būtu tāda lauku labas pastāvēšanas nākotne, ilgtspējīga nākotne,” ieskicē „Lejaszīļu” saimnieks Juris Jātnieks.
Līga uzsver, ka augu vākšana nav ātrs peļņu nesošs bizness, tomēr piecu gadu darbības pieredze pierāda, ka arī videi draudzīga uzņēmējdarbība ar laiku var dot gan darba vietas, gan iztikšanu. Tiesa, lai vāktu ārstniciskos augus, ir jābūt zināšanām, tāpēc Līga aicina būt vērīgiem un nevākt tos zaļumus, kas nav pazīstami.
