Sašaurina uzņēmumu loku, kas var saņemt valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem

Sašaurinās atbalsta saņēmēju loku

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka tādējādi atbalsts tiks fokusēts uz Covid-19 krīzē visvairāk cietušajiem. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka uzņēmējiem ir interese par programmu, jo ir vajadzīga nauda dažādu izmaksu segšanai. Viņš norādīja, ka pieteikumu skaits ik mēnesi būtiski palielinās, jau šobrīd sasniedzot programmas finansējuma griestus. Vienlaikus ministrija izvērtēja situāciju, ka atsevišķām nozarēm Covid-19 ierobežojumi tieši nav ietekmējuši saimnieciskās darbības veikšanu, tāpēc mainīts saņēmēju loks.

Kopumā identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram:

• Būvniecība;
• Nodrošināšana ar personālu;
• IKT;
• Elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība;
• Remonts;
• Biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. 

EM norādīja, ka līdz 19. aprīlim komersanti iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumus granta apgrozāmajiem līdzekļiem saņemšanai par kopējo summu 336,45 miljonu eiro apmērā, kas jau pārsniedz programmas kopējo finansējumu (310,8 miljonus eiro). Tādēļ bija nepieciešams papildu 173 miljonu eiro piešķīrums, lai nodrošinātu atbalsta turpināšanu Covid-19 ietekmētajiem komersantiem līdz maija beigām. Līdz ar to atbalsta programmas kopējais finansējums sasniegs 483,8 miljonus eiro.

EM saistībā ar grozījumiem norādīja, ka kopš 6.aprīļa ir pārtraukta ārkārtējā situācija, tādējādi vairākas nozares, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var saimniecisko darbību nodrošināt.

Precizē vairākus gadījumus, kad atbalstu nevarēja saņemt

Vienlaikus Ministru kabineta (MK) noteikumos precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, t.i., ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas vai ir izpildījis VID prasības un pārkāpumu novērsis, bet nav atkārtoti reģistrā reģistrēts, jo uz to nav attiecināmas Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības par obligātu reģistrāciju) un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.

Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 eiro nodokļa aprēķinu.

MK noteikumos precizētas arī normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Tāpat MK noteikumos precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 30. novembrim (līdz šim bija noteikts 30. jūnijs). 

Sporta centri saņems kompensāciju par apgrozījuma kritumu

Valdība ceturtdien arī apstiprināja jaunu atbalsta programmu, kas paredz atbalstu sporta centriem apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tas uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Maksimālā summa, kas tiks atvēlēta programmai ir 8 miljoni eiro.

Vitenbergs uzsvēra, ka ilgstošā dīkstāvē esošos iekštelpu sporta klubus, halles, baseinus un fitnesa centrus līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta centros darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc nozarei tiks kompensēti zaudējumi, kas radušies ilgstošo ierobežojumu dēļ.

EM informēja, ka vienreizēju grantu jeb dāvinājumu piešķirs Covid-19 krīzes skartam komersantam tā īpašumā, pārvaldībā vai nomā esoša sporta centra operacionālo izmaksu segšanai par komunālajiem maksājumiem, tai skaitā, elektrības, ūdens un siltuma apgādes, nekustamā īpašuma nomas, kā arī saistību maksājumiem, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojuma izmaksām no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Atbalstu varēs saņemt sporta centri – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, publiskas lietošanas peldbaseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 kvadrātmetriem.

Grantu apgrozījuma krituma kompensācijai varēs saņemt tāds komersants, kuram kopējais apgrozījuma kritums Covid-19 krīzes ietekmē 2020. gada decembrī un 2021. janvārī-martā, salīdzinot ar 2019. vai 2020. gada attiecīgo mēnešu apgrozījuma kopsummu, ir vismaz 60%, un kuram uz pieteikšanās brīdi nav nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu nomaksu vai arī noslēgts vienošanās līgums ar Valsts Ieņēmumu dienestu

Atbalsts būs vienreizējs fiksēts maksājums par sporta centra iekštelpu kopējo platību, kompensējot 25 eiro/m2, kopējam atbalsta apmēram nepārsniedzot apgrozījuma krituma apmēru. Piešķiramā atbalsta apmērs vienam uzņēmumam un ar to saistīto personu grupai nevarēs pārsniegt 1 800 000 eiro.

Paredzēts, ka atbalstam varētu pieteikties 109 komersanti ar aptuveno kopējo iekštelpu platību 320 000 kvadrātmetriem.

Pieteikums atbalsta saņemšanai komersantiem elektroniski būs jāiesniedz LIAA līdz 2021. gada 31. maijam. Par pieteikumu pieņemšanas uzsākšanu LIAA informēs pēc MK noteikumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un to spēkā stāšanās. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu LIAA pieņems līdz 2021.gada 30. septembrim.

KONTEKSTS:

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") jau iepriekš rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.