ĪSUMĀ:
- Krievijas, Ukrainas un ES pārstāvji tikās ceturto reizi, lai apspriestu gāzes piegāžu nosacījumus.
- Progresa arvien nav; EK mudina Maskavu un Kijevu pasteigties – esošais līgums beigsies pēc 2 mēnešiem.
- Krievija vēlas, lai Ukraina atsakās no savas prasības par 3 miljardu dolāru piedziņu no "Gazprom".
- Ukraina piekrīt, ka atteikšanās no prasības varētu būt daļa no vienošanās paketes ar Krieviju.
"Man jāsaka, ka esmu sarūgtināts par šīs tikšanās iznākumu. Es to varu atklāti pateikt. Es biju sagatavojis šīs trīspusējās sarunas tā, lai gadījumā, ja visām pusēm būtu politiskā griba, mēs varētu panākt pozitīvu progresu.
Mūsu mērķis bija panākt kopējo izpratni par galvenajiem Krievijas gāzes tranzīta principiem caur Ukrainu. Tomēr pēc ilgstošas skaidrošanas Krievijas puse nebija tam gatava," teica Šefčovičs.
Ir zināms, ka Krievija vēlas, lai Ukraina atteiktos no savas uzvaras Stokholmas arbitrāžas tiesā. Tā atzina, ka Krievijas koncerns "Gazprom" ir parādā Ukrainas uzņēmumam "Naftogaz" nepilnus trīs miljardus dolāru. Krievija nepilda šo spriedumu un vēlas, lai Ukraina atteiktos arī no citām tiesvedībām.
Tomēr publiski Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks vien izteica cerību, ka līdz gada beigām līgumu izdosies noslēgt.
"Visi ir noskaņoti, lai rastu nepieciešamos risinājumus drošam gāzes tranzītam no 2020. gada 1. janvāra. Turpināsim intensīvi strādāt gan ministriju, gan uzņēmumu līmenī," norādīja ministrs.
Ukrainas puse piekrīt, ka atteikšanās no prasības par nepilnu trīs miljardu dolāru piedziņu varētu būt daļa no vienošanās paketes ar Krieviju. Tomēr Maskava joprojām neesot nosūtījusi Kijevai nekādus oficiālos dokumentus šajā jautājumā. Turklāt Ukrainā valda uzskats, ka uz "Gazprom" solījumiem nevarot paļauties.
Gan Kijeva, gan Brisele līdz šim ir uzstājušas, ka tranzīta līgumam ir jābūt noslēgtam uz desmit gadiem. Maskava dod priekšroku īsākam līguma termiņam, jo pēc gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības pabeigšanas Baltijas jūrā Krievija varētu pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no gāzes piegādēm caur Ukrainu.
Ir skaidrs, ka bez Krievijas gāzes Ukrainai būtu grūti šoziem nodrošināt apkuri visā valstī. Dārgi izmaksā arī tukša gāzesvada uzturēšana. Tāpat, lai gan visas gāzes krātuves esot gandrīz pilnas, problēmas var rasties arī ES valstīs. Pagaidām nav skaidrs, kad varētu notikt nākamā sarunu kārta.
