Sarunas par Eiropas Savienības budžetu rit smagi

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu rit smagi. Šonedēļ Briselē viens aiz otra ierodas dažādu bloka valstu premjeri un prezidenti, lai izklāstītu savu nostāju Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam. Pirmdien Briseli apmeklēja arī mūsu valsts valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Spriežot pēc politiķu komentāriem, kompromisu drīzumā diez vai izdosies rast.

ĪSUMĀ:

  • Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Austrija uzstāj, ka bloka budžetam pēc Lielbritānijas izstāšanās ir jāsarūk.
  • Pretējās domās ir valstis, kas no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā.
  • Francija līdz šim ir viena no retajām valstīm, kas ir izteikusi gatavību nākamajos 7 gados maksāt vairāk.
  • 20. februārī gaidāmā ES līderu tikšanās varētu beigties bez galīgās vienošanās.

Sarunas par Eiropas Savienības budžetu rit smagiArtjoms Konohovs
"Mēs nekādā gadījumā nemaksāsim Eiropas Savienības budžetā vairāk nekā pašlaik," tā pēc sarunas ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu trešdien, 5. februārī, vakarā norādīja Nīderlandes premjers Marks Rute. Viņa vadītā valsts kopā ar Dāniju, Zviedriju un Austriju uzstāj, ka bloka budžetam pēc Lielbritānijas izstāšanās ir jāsarūk. Mazāk valstu – mazāks budžets.

 

Zviedrijas premjers Stefans Lēvens, kurš šonedēļ arī viesojās Briselē, sacīja, ka bloka valstis vēl ir tālu no kompromisa. Lēvens uzskata, ka arī atteikšanās no pašreiz spēkā esošajām iemaksu atlaidēm un korekcijām, ko saņem atsevišķas valstis, neesot pieļaujama.

"Atlaides ir noteikti nepieciešams saglabāt, jo 2020. gadā piecu valstu iemaksas veido pusi no Eiropas Savienības budžeta. Ja nekas nemainās, tad 2027. gadā šīs piecas valstis iemaksās jau 75% no budžeta.

Mēs nevaram pieļaut, ka piecas valstis nosedz tik lielu budžeta daļu. Tas vienkārši nav iespējams. Tādēļ atlaides vai korekcijas, sauciet to kā gribat, ir vajadzīgas arī turpmāk," teica Lēvens.

Pretējās domās ir valstis, kas no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā. Slovākijas premjers Peters Pelegrini, līdzīgi kā mūsu valsts valdības vadītājs, vēlas lielāku finansējumu kohēzijas un lauksaimniecības fondiem.

"Ja nāksies samazināt Kohēzijas fonda apmēru, tad visām valstīm tam būtu jābūt vienādam. Nevar būt tā, ka kohēzijas valstīm ir lielāks samazinājums, bet maksātājvalstīm ir mazāks sarukums. Mēs gribam cīnīties par lielāku finansējumu mūsu reģioniem un lauksaimniecībai," teica Pelegrini.

Par lielāku ES budžetu iestājas arī Roma. Itālijas premjers Džuzepe Konte Briselē norādīja, ka pāreja uz klimatam draudzīgu saimniekošanu prasīs pamatīgus ieguldījumus. Tādēļ kopējā budžetā tam būtu jāparedz pietiekami daudz naudas.

"Itālija atbalsta ambiciozu plānu. Mēs jau norādījām, ka ir jānodrošina adekvāts budžets, lai spētu atbalstīt visas iniciatīvas. Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par balstu visai Eiropas Savienībai. Tādēļ ir nepieciešams adekvāts budžets, lai varētu šos mērķus sasniegt. Arī izmantojot pašu resursus," norādīja Konte.

Francija līdz šim ir viena no retajām valstīm, kas ir izteikusi gatavību nākamajos septiņos gados maksāt vairāk.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, nopietnām ambīcijām ir nepieciešams adekvāts finansējums. Tomēr šobrīd nav skaidrs, cik tieši Parīze būtu gatava iemaksāt.

Līdz ar to 20. februārī gaidāmā ES līderu tikšanās varētu beigties bez galīgās vienošanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti