Sarunās ES budžetu izvēles smagas, bet Latvijai svarīgi noturēt savas pozīcijas

Lai gan aizvien nav skaidrs, cik daudz no nākamā Eiropas Savienības (ES) budžeta tiks Latvijai un cik lielu robu kopējā dalībvalstu makā iecirtīs Lielbritānijas izstāšanās no bloka, jau tagad ir zināms, ka turpmāk ES fondu apjoms būs mazāks nekā šajā plānošanas periodā. Par to, kā gudrāk ieguldīt fondu naudu nākamajā plānošanas periodā, eksperti sprieda Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu".

Latvijai jānotur savas pozīcijas sarunā par nākamo ilgtermiņa ES budžetuLinda Zalāne

    Šajā ES budžetā, kas paredzēts no 2014. gada līdz 2020. gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro. Nākamajā periodā šī summa varētu būt no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro. Turpmāk pieaugs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai - no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.

    Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) skaidro, kāds ir šī brīža piedāvājums Latvijai: „Skatoties piedāvājumu, kāds ir ES budžetam, var atsaukties uz klasisko Karlsona teicienu: kādēļ ir tikai viena torte un astoņas svecītes, nevis otrādi. Tas liek torti griezt daudzos mazos gabaliņos un būt bažīgiem, vai visiem pietiks.”

    Izvēles ir smagas. Līdz šim ES budžets dalījās trīs teju vienādās daļās: kohēzijas politikas īstenošanai, lauksaimniecībai un citas programmas. Bet ar jauno budžetu proporcijas mainās.

    „Samazinās tā daļa, ko ir paredzēts veltīt kohēzijai un laukiem. Bet vērā ņemami pieaug citām programmām veltāmā budžeta daļa, kas ir 40% jeb gandrīz puse no ES budžeta,” norāda Kalniņa-Lukaševica.

    Tas izmaina sarunas gaitu un to, kas sagaida Latviju. Ir jaunas prioritātes, un samazinās budžeta bāze, jo Lielbritānija no bloka ir izstājusies.

    „Ja mēs palūkojamies uz kohēziju, tad Latvijai tiek piedāvāts diezgan krass samazinājums,” saka Kalniņa-Lukaševica.

    “Brexit” tiešā ietekme ir 6%, bet Eiropas Komisija Latvijai sākotnēji piedāvāja kohēzijas pīrāgā griezienu par 13%. Savukārt Somijas prezidentūras aprēķinos parādās, ka šis grieziens ir 26%.

    Viņa uzsver, ka daudz kas būs arī atkarīgs no tā dēvētajām "pēdējās nakts sarunām" pirms ES daudzgadu budžeta pieņemšanas.

    Tajās liela loma būs tieši premjera spējai pārliecināt pārējos kolēģus. „Arī iepriekšējā periodā ir bijis tā, ka Latvijai pēdējā brīdī iedod klāt lielāku summu, lai panāktu mūsu piekrišanu šim budžetam. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt sagatavotiem vienam, diviem, varbūt trīs lieliem projektiem, jo tikai tā var tikt atbalstīti pēdējās nakts piedevumā. Tur nevar būt 300 mazi projektiņi, lai iedotu pa medus karotei katram pagastam. Tas nedarbojas,” norāda ministrijas parlamentārā sekretāre.

    Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika skaidro, kādu pienesumu ES fondi dod Latvijas tautsaimniecībai: „Eiropas Savienības struktūrfondi – Kohēzijas fonds, Eiropas reģionālās attīstības fonds, Sociālais fonds – kopumā veido apmēram 2,7% no iekšzemes kopprodukta. Protams, šī loma ir svarīga, bet to nevajadzētu pārspīlēt. Eiropas Savienības līmenī ir skaidri akcentēts, ka fondiem ir jādarbojas kā tādam katalizatoram, veicinātājam.

    Un tas neaizstās mūsu pašu ieguldījumus un finansējumu - gan publisko, gan privāto.”

    Bankas eksperte nākamos septiņus Eiropas Savienības fondu gudras apgūšanas gadus salīdzina ar pilnbriedu. Latvijai, viņasprāt, vajadzētu par fondu naudas izlietošanu domāt jau daudz plašāk – nevis kā par iespēju lāpīt ielāpus, bet gudri ieguldīt.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti