Skatoties uz zaļo, jau teju noziedējušo kartupeļu lauku, Padures pagasta uzņēmuma Upeskalni AB vadītājs Normunds Feters-Fekters atzīst, ka par ražu vēl pāragri spriest. Latvijā kopumā šobrīd sausums un karstums kartupeļu augšanu ietekmējis lokāli - ir vietas, kur lietus bijis un raža būs padevusies, bet ir saimnieki, kuriem jārēķinās ar zaudējumiem.
“Nedomāju, ka būs rekordraža, protams, ka sausums ietekmēs,” sacīja Feters-Fekters.
Lai kartupeļu audzētājus iepazīstinātu ar nozares tendencēm un aktualitātēm, Kartupeļu dienu Upeskalnos rīkoja jau otro gadu. Kartupeļu platības Latvijā sarūk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā tie bija 30 100 hektāru, bet 2016.gadā 23 300. “Bet, pateicoties tam, ka mums ir divas pārstrādes rūpnīcas, kas, protams, mazajā Latvijā ir ļoti labi, tad kartupeļu platības stabilizējas. Mēs ceram, kas iesim uz augšu,” stāsta Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Lauksaimnieki atzīst, ka audzēt kartupeļus, no kuriem pēc tam tiek ražoti čipši vai ciete, ir izdevīgāk, jo ir garantēti pārdošanas apjomi, savukārt galdam paredzētos kartupeļus nereti ir ļoti grūti pārdot. Pieprasījums pēc pārstrādātiem kartupeļiem pieaug, kamēr pārtikas kartupeļu patēriņš samazinās. Iemesli tiek minēti dažādi – ēšanas paradumu maiņa, jaunas tendences no pasaules virtuves un iedzīvotāju skaita samazināšanās.
