No ārzemēm aizvien ieved vairāk nekā desmit gadus vecas automašīnas, vienlaikus tirgotāji tīko paplašināt mazlietotu spēkratu piedāvājumu.
Pērn jauno auto tirdzniecība Latvijā augusi par 8%. Tomēr auto meklētāju pirktspēju Latvijā vislabāk raksturo notikumi lietotu auto tirgū. Latvijas Auto asociācija reģistrējusi par 20% vairāk darījumu lietoto auto tirdzniecībā.
To apliecina arī Latvijā pirmoreiz reģistrētu lietotu auto statistika par vairāk nekā 51 000 spēkratu. Tas ir apmēram par 8000 vairāk nekā gadu iepriekš, stāsta Ceļu satiksmes un drošības direkcijas runasvīrs Mārtiņš Mālmeisters.
“Lietoto auto tirdzniecības rādītāji atgriezušies līknē, kāda tā bija pirms 2020. gada, kad ik gadu reģistrēja ap 50 000 lietotu auto.
Tendence, ar ko to skaidrot, visticamāk, ir tā, ka 2020. gadā visā pasaulē, arī Latvijā, bija neskaidrība saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Gan privātpersonas, gan juridiskās personas īsti nezināja, kāda būs turpmākā nākotne. To var labi redzēt reģistrēto lietoto auto tirgū."
Pieprasījums daudz lielāks par piedāvājumu
Jauno auto tirdzniecībā pērn labi mēneši bijuši no marta līdz maijam, bet gada vidū iezīmējās problēmas ar pusvadītāju mikroshēmu piegādēm. Vairums auto koncernu tās pasūta no ražotnēm divās Tālo Austrumu valstīs. Covid-19 pandēmijas ietekmē pusvadītāju ražotāji netiek galā ar augošo pieprasījumu. Tāpēc, piemēram, “Škoda” gada nogalē uz pāris nedēļām pārtrauca auto ražošanu.
Tādi gadījumi ir vairāki, un tie atspoguļojas kavētās spēkratu piegādēs gan pasažieru auto, gan kravas auto, nedaudz mazāk vieglā komerctransporta jomā. Pasūtīto spēkratu nākas gaidīt līdz pat gadam, un ne visi to vēlas darīt. Tieši tāpēc daļa maksātspējīgu klientu pārsviedušies uz lietotiem un mazlietotiem auto. Rezultātā tos pērk vairāk, kāpušas arī cenas, stāsta auto tirgotājus apvienojošās Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.
"Neatceros Latvijā tādu situāciju, kad pieprasījums ir daudzkārt lielāks par piedāvājumu. Cilvēki grib pirkt, bet nav, ko pirkt. Tas radīja lielu spiedienu uz mazlietotu auto tirgu, lietotu auto tirgu.
Arī tajā pieejamība kvalitatīvai precei kļūst apgrūtinoša. Tas lietotu automašīnu tirgū ir pacēlis arī cenas par 20%, pat 30%. Tas ir rezultāts tam, ka šie niansētie notikumi norit vienlaikus un parāda, cik trausls ir šis mehānisms."
Pircēji joprojām dod priekšroku dīzeļauto
Ceļu satiksmes un drošības direkcijas apkopotie dati liecina, ka pērn pirmoreiz reģistrēto lietotu auto 48% ievesti no Vācijas. 83,5% lietoto braucamo ir ar dīzeļa motoru. To vidējais vecums – ap 11 gadiem, bet auto ar benzīna dzinēju – līdz pat 15 gadiem. 1% ieviesto un Latvijā reģistrēto lietoto auto darbināmi ar elektrību.
Šie dati nav pārsteigums Lietotu auto tirgotāju asociācijas vadītājam, lietotu auto tirgotāja „Provento” direktoram Uģim Vītolam. Pēc viņa novērojumiem, tieši šobrīd ir vērts paplašināt jaunāku un mazlietotu auto piedāvājumu, jo dažus gadus braukti un dārgāki auto Latvijā kļuvuši gandrīz par deficīta preci. Vienlaikus saplok pircēju ticība par maģisko zem 200 000 kilometru nobraukumu desmit un vairāk gadus veciem auto.
"Man ir uzreiz divas asociācijas. Pirmkārt, par laimi – lēnām sakārtojas sagrozīto spidometru tirgus. Kā jau es agrāk teicu, tas sakārtosies pats no sevis, jo pircējs balsos ar savu maciņu un vairs neticēs solījumiem par mūžīgo 150 000 nobraukumu vecākam auto. Otrkārt, ja mēs tagad paskatāmies, tad tādu automašīnu zem 200 000 kilometru, kur nu vēl zem 100 000 kilometru nobraukumu, nemaz nav daudz. Tās tad arī maksā [lielāku] naudu, ir labas un tas jau ir tāds vācu tirgus eksemplārs. Esam tam lēnām pietuvojušies. Tirgus sakārtojas."
Pievērš uzmanību nobraukumam, nevis ražošanas gadam
Runājot par pircēju izvēlēm, Uģis Vītols atstāsta sadarbības partneru Vācijā minēto tendenci, ka neizvairās pirkt arī vecus auto ar salīdzinoši nelielu nobraukumu un pārskatāmu vēsturi. Viens no iemesliem – tos vieglāk apkopt. Pārfrāzējot viņa teikto, izsīkst tendence, ka par pašu braucamo svarīgāks ir tā izlaides gads.
"Neapšaubāmi, ka arī vācietis [šajos laikos] ilgāk turpina braukt ar jau esošo auto, ka tas viņam ir labs un raizes nesagādā. Tieši arī kāds vecāka gadagājuma automobilis, kas nav nobraukta, piedodiet par rupjību, miskaste, bet labi uzturēta un maz braukta mašīna, – vācietis to novērtēs.
Viņš arī izvēlēsies nopirkt [Volkswagen] 3. golfu ar 60 000 kilometru nobraukumu, ja tāds kaut kur būs atrodams, nevis lētāku 5. golfu ar 250 000 kilometru nobraukumu."
Jauno auto ražotāji vēl vismaz visu šo gadu būs spiesti sadzīvot gan ar pusvadītāju piegādes problēmām, gan gumijas, alumīnija un citu izejvielu izmaksu kāpumu. Pērn jaunu spēkratu cenas Latvijā auga par vidēji 6–8%, šogad to pieaugums lēsts vēl par 8 līdz 12%. Tāpēc ticams, ka arī lietotu auto tirgotājiem būs izaicinošāk nodrošināt piedāvājumu.
Vienlaikus lietotu auto tirgotājs Uģis Vītols visai piesardzīgi vērtē elektroauto skaita pieaugumu līdz ar valsts līdzfinansējuma programmu. To ar saviem maciņiem parādīšot pircēji, kuriem jāparēķina, vai energoresursu augstās cenas, uzlādes cikla biežums un citi faktori šo plaši popularizēto formātu tomēr nepaģērēs atlikt uz vēlāku laiku.
