"Jā, mēs pārstājām ražot pienu, tik vienkārši un pragmatiski, sāpīgi," apliecināja "Vītoliņu" saimniece Ieva Rutkovska. Pieredze un zināšanas ir ļāvušas veidot ražīgu ganāmpulku.
Viņa skaidroja: "23. augusts bija brīdis, kad mēs pieņēmām lēmumu, un tajā dienā manā kūtī piedzima telīte, kurai es ieliku vārdu "Atmoda", bet reāli mēs nākošajā dienā krāmējām lopus mašīnā uz pārdošanu. Man sāpēja, tas ir viennozīmīgi, bet tu nevari ražot pienu, ja tas ir jāražo ar zaudējumiem."
Viens no lēmuma galvenajiem iemesliem ir izmaksu kāpums daudzās jomās.
"Spēkbarības cenas ir paaugstinājušās par 50 un cik procentiem, degviela, valsts noteiktie nodokļi palielināti, starp citu – zemnieku saimniecībām tas pagriezās ļoti drastiski; un tas, kas notiek arī ar elektrību, ar izejvielām, vai arī tās ir darbaspēka vai tehnoloģiju izmaksas... daudz kur jau ir darbaspēks aizvietots ar robotiem, tās izmaksas arī ir ļoti lielas. Es gribēju arī tālāk būt optimiste, bet es piekusu, jā, pēc 30 gadiem, var teikt, ka es piekusu. Nu cik ilgi tu to vari skatīties, nu cik ilgi vari uzlikt gaismu tuneļa galā savai komandai, savai ģimenei," viņa teica.
Latvijas Radio telefonsaruna ar Rutkovsku ir gara, jo saimniecei lēmums tik tiešām nav bijis viegls un tas nebūt nav tikai saistībā ar šī brīža elektrības un citu resursu cenu kāpumu. Iemesls ir arī pārstrādātāju un tirgotāju vēlme nopelnīt, no kuras cieš pircējs, dārgi maksājot, bet zemnieks neiegūst neko. Tie ir arī nozares ministrijas ierēdņu dažādie lēmumi un izteikumi.
Viņa norādīja: "Mēs esam nozarē, kur "pabarojam" nenormāli daudz cilvēku: tur kombikormam, tur graudaudzētāji, tur minerālpiedevu pārdevēji, tur pakalpojumi, tur valstij, tur degvielas, elektrības ražotājiem, – mēs tik daudz naudas iedodam citiem cilvēkiem, bet īsti jau tādas saprašanas, ka mēs visi kopā pie šīs govs barojamies, nav. Tad jautājums ir, ja nav cieņas attiecībās, tad jāizbeidz šādas attiecības, un tas ir tas, ko mēs izdarījām, mēs pārstājām ražot pienu, jo nav cieņas attiecībās."
To, ka nozarē šobrīd ir ļoti daudz problēmu, apstiprina arī biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja, arī piensaimniece Sandra Stricka.
"Mums visu laiku piensaimniecībā šī krīze no 2008. gada praktiski nav beigusies," viņa teica.
Strickas vērtējumā – būs zemnieku saimniecības, kurām līdzīgu lēmumu par ganāmpulka likvidāciju var likt pieņemt arī notiekošais elektrības jomā.
"Problēma ir tā, ka vismaz lielajām saimniecībām ir saslēgti līgumi uz noteiktu laiku, divi, trīs gadi, kā nu kuram, tagad elektrības pārdevēji zvana un šos līgumus lauž. Piena pašizmaksu ietekmē visas šīs lielās elektrības cenas, degvielas cenas, un piena cena tik strauji nekāpj, jā, tie daži centi, kas ir palekušies uz augšu, tie nenosedz šos trakos izdevumus. Es nebrīnīšos, ka lauksaimnieki, kuriem ir sagādāta lopbarība, viņu izbaros un nākošgad varbūt noganīs un tas būs viss," viņa teica.
Arī Rutkovska vērtēja, ka līdzīgu lēmumu kā viņa var pieņemt arī citi piena ražotāji.
Viņa skaidroja: "Paskatoties nozarē, te jau nav baigi jaunie cilvēki. Tie, kas 30 gadus atpakaļ spēka pilni sāka, jā, kaut kam izdodas, ka kaut kas no jaunās paaudzes paņem, bet es dzirdu arī daudzus jaunos cilvēkus, kas saka, ka viņi neredz motivāciju tam visam, ka viņš neredzēs to ieguvumu tam smagajam darbam, jo tie, kas mēs esam saimnieki, mēs jau neko citu neredzam, kā smagu darbu."
Biedrībā "Lauksaimnieku apvienība" atzina, ka pašiem zemniekiem vispirms ir jānāk kopā un jāizvērtē, kādus soļus turpmāk spert, lai situāciju mainītu.
