Sankciju skartās tranzīta nozares atbalstam rosina vienkāršot muitas un nodokļa režīmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ministru kabinets otrdien vērtēs Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto saistībā ar Satiksmes ministrijas izvirzītajiem priekšlikumiem Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai tranzīta un loģistikas jomā. Lielākā daļa no ministrijas ierosinājumiem skar nozarei nozīmīgo muitas un nodokļa režīmu vienkāršošanu.

Satiksmes ministrijas ierosinājumi Krievijas ekonomisko sankciju radīto seku mīkstināšanai tranzīta un loģistikas jomā lielākoties ir vērsti uz administratīvās nastas samazināšanu un muitas un nodokļu režīma vienkāršošanu nozares uzņēmumiem. Tāpēc tiem nepieciešams arī Finanšu ministrijas atbalsts.

Finanšu ministrija kā atbalstāmus vai apspriežamus jau ir atzinusi vairākus ierosinājumus, kas skar tā saukto fiskālo pārstāvju jeb ārvalstu kompāniju palīgu nodokļu lietu kārtošanā darbību, kā arī priekšlikumus par muitas likuma pilnveidošanu.

Atbalstu gan nav guvis priekšlikums par rīcību gadījumos, ja tiek konstatētas neatbilstības starp precēm un to pavaddokumentiem. Tas paredzēja – uzņēmējiem būtu jādod saprātīgs termiņš noskaidrot neatbilstību iemeslus un iesniegt muitas iestādēm dokumentāru apliecinājumu neatbilstību rašanās iemesliem, nepiemērojot tam muitas sankcijas un automātisku muitas parāda aprēķinu. Finanšu ministrija gan uzsvērusi, ka šādos gadījumos rīcību nosaka Eiropas Savienības normatīvi, turklāt kopumā Latvijā uzņēmējiem šajā ziņā nav būtisku problēmu.

Finanšu ministrija arī ir atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz atļaut izmantot vienu un to pašu telpu dažādu statusu - akcīzes, muitas un parastajām - noliktavām. Tomēr šāda režīma ieviešana netika atbalstīta atsevišķām precēm – nefasētiem naftas produktiem un spirtu saturošiem produktiem, kā arī precēm, kurām tiek piemērots akcīzes nodokļa atliktais maksāšanas režīms.

Kā liecina aplēses, ja Krievija pilnībā pārtrauktu kravu tranzītu caur Latviju, mūsu ekonomika zaudētu ap 1,7% no iekšzemes kopprodukta, nodokļu ieņēmumus 2,4% apmērā un nodarbinātība saruktu par 1,1%. Līdz šim tiešā veidā tranzīta nozarē Krievijas sankciju sekas ir izjutuši galvenokārt autopārvadātāji, kā arī Ventspils osta, kur pērn ir samazinājies pārkrauto akmeņogļu kravu apjoms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti