Dienas ziņas

Iesaistās maskēšanās tīklu veidošanā Ukrainas aizstāvjiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sankciju ietekmē prognozē kravu samazinājumu Latvijas ostās

Sankciju ietekmē prognozē kravu samazinājumu Latvijas ostās

"Tāds tranzīts, kāds bija līdz šim, ir beidzies. Tagad jādomā par pilnīgi citām vērtībām," tā par šā brīža situāciju Krievijas uzsāktā kara un tai noteikto sankciju dēļ saka Latvijas Stividorkompāniju asociācijā. Par to, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi ostās un pa dzelzceļu, šobrīd domā gan Latvijas uzņēmēji, gan valdības pārstāvji.

Gada pirmajos divos mēnešos kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļā palielinājās – jaunākie dati liecina, ka šajā laikā pārkrauti 7,5 miljoni tonnu dažādu veidu kravu, kas ir par gandrīz pusmiljonu tonnu vairāk nekā tieši pirms gada. Bet tagad gan Satiksmes ministrija, gan ostās strādājošās stividorkompānijas neslēpa – pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju ietekmē jau šomēnes būs vērojams kravu samazinājums.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (SEZ) SIA "Terrabalt" valdes loceklis Āris Ozoliņš pauda: "Mums kā "Terrabalt" ir trīs ar Krieviju saistīti projekti. Ar prāmi nāk kravas. No kopējā apjoma tie varētu būt aptuveni 25%. Ir jautājums par Krievijas dzelzceļu. Nav tādu sankciju, kas liedz vest kravas pa Krievijas dzelzceļu. Ja kādā brīdī tas notiks, tas būs ļoti traģiski visām ostām."

Tiek lēsts, ka vislielākais kravu samazinājums būs Ventspils un Rīgas ostās, pakāpeniski noslīdot par aptuveni 45%. Savukārt Liepājā tie ir padsmit procenti, jo tā pārsvarā orientējas uz vietējām kravām. 

Kravu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas Latvijas ostās šobrīd nav apstājusies,

tomēr sankciju ietekmē neizbēgami samazinās.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris skaidroja: "Eiropas Savienība (ES) nav noteikusi visaptverošu aizliegumu ES dalībvalstu ostām apkalpot Krievijā reģistrētus kuģus, taču jāņem vērā, ka ir spēkā ļoti daudz un spēcīgas sankcijas, kurās iekļautas gan privātpersonas, gan juridiskas personas, tāpat vienmēr jānoskaidro patiesā labuma guvēji."

Bet Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Dainis Babulis teica: "Ir bijušas situācijas – uz Angliju tika sūtīts kuģis, kas tobrīd nebija sankcijās, bet, aizejot līdz Anglijai, situācija jau bija mainījusies, tam bija sankcijas, un atnāca atpakaļ. Protams, ka ir zaudējumi, tāpēc arī runājam, ka tāds tranzīts, kāds bija līdz šim, ir beidzies. Tagad mums jādomā par pilnīgi citām vērtībām, par to, kā radīt lielāku pievienoto vērtību, kā industrializēt mūsu ostas, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un ostu darbību."

Satiksmes ministrija jau paudusi, ka sliktākā scenārija gadījumā dzelzceļa kravu pārvadājumi no Krievijas saruks par 85%.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) norādīja, ka kravu apjoms pagaidām nav mainījies – tās caur Krieviju sūta Ķīna, Kazahstāna un Uzbekistāna.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs pauda: "Mēs šobrīd strādājam, mums ir kaut kādi kravu apjomi, ko pārvadājam, to arī turpinām darīt. Spekulācijas – bankrotēs, nebankrotēs, nē, šobrīd par to nekas neliecina."

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis teica: "Mēs nevaram likt vienu akcentu tikai uz dzelzceļu vai kuģiem, vai transportu. Multimediālie pārvadājumi, arī aviācijas bloks ir ļoti aktuāls. Strādājam ar šīm valstīm, aktivitāte liela. Tā ir mūsu iespēja."

Latvijas Stividorkompāniju asociācija aicinājusi valdību izveidot operatīvās rīcības grupu, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidri noteikumi, kā strādāt jaunu sankciju apstākļos.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt