Sankcijas pret Krieviju ietekmējušas arī Ķīnas «dzelzs zīda ceļu»

Ķīnas iniciatīva "Viena josta, viens ceļš" ir spiesta meklēt alternatīvus ceļus, lai nodrošinātu tirdzniecību starp Ķīnu un Eiropu. Iepriekš pārvadājamās preces iniciatīvas ietvaros nogādātas caur Krieviju un Baltkrieviju, taču Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās Rietumu sankcijas pret Krieviju piespiedušas Ķīnu mainīt tā sauktā Jaunā zīda ceļa maršrutu. Ķīna ir viena no Krievijas sabiedrotajām un līdz šim ir bijusi neitrāla attiecībā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču nav arī piedāvājusi tiešu atbalstu Krievijai.

Sankcijas pret Krieviju ietekmējušas arī Ķīnas «dzelzs zīda ceļu»
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Šobrīd Ķīnu ar Eiropu savieno 78 tirdzniecības maršruti, sasniedzot 180 pilsētas 23 Eiropas valstīs. Pārvadāto preču vērtība pagājušajā gadā sasniegusi gandrīz 73 miljardus eiro. Ķīnas Jostas un ceļa iniciatīvas tirdzniecības galvenie dzelzceļa maršruti šķērsoja visu Eirāziju cauri Kazahstānai, Krievijai un Baltkrievijai.

Šis maršruts tiek saukts par dzelzs zīda ceļu, un tas kļuvis par nozīmīgu iniciatīvas sastāvdaļu, jo veidoja 68% no pārvadājumiem uz Rietumiem un 82% no pārvadājumiem uz Austrumiem.

Gandrīz puse no dzelzs zīda ceļa maršrutiem šķērso Krieviju, tāpēc Rietumu sankcijas Krievijai ir ietekmējušas šo maršrutu izmantošanu. Āzijas starptautiskās tirdzniecības uzņēmuma "Dezan Shira and Associates" dibinātājs Kriss Devonšīrs norādīja, ka maršruti caur Krieviju un Baltkrieviju vairs nav pieejami efektīvai preču pārvadāšanas nodrošināšanai.

"Ar Jostas un ceļa iniciatīvas maršrutiem noticis tas, ka sauszemes ceļa maršruti, kas stiepjas no Ķīnas, šķērsojot Centrālāziju, Krieviju un Baltkrieviju, ir nepieejami. Krievijas un Baltkrievijas ostas ir sankcionētas un ir sarežģīti preces nogādāt caur Krieviju un Baltkrieviju uz Eiropas Savienību. Tātad šis maršruts ir bloķēts," teica Devonšīrs.

Ķīnas Jostas un ceļa iniciatīvas maršruta alternatīva ir aptuveni 6500 kilometru garš ceļu, dzelzceļu un ostu tīkls, kas stiepjas pāri Kazahstānai, Kaspijas jūrai, Azerbaidžānai, Gruzijai un Turcijai. Šis maršruts ir pazīstams kā Transkaspijas starptautiskais transporta ceļš un ir saņēmis Ķīnas investīcijas tā infrastruktūras uzlabošanā, taču pa to nepārvadāja lielu daļu sūtījumu, jo tas tika uzskatīts par dārgāku un problemātiskāku maršrutu.

Tiek prognozēts, ka šogad Transkaspijas maršruta kravu pārvadājumu apjoms pieaugs līdz 3,2 miljoniem tonnu, kas ir sešas reizes vairāk nekā 2021. gadā.

Devonšīrs norādīja, ka jaunajā maršrutā nepieciešami dažādi uzlabojumi. "Šis maršruts raisīs lielu interesi. Šeit ir alternatīvas, bet tās nav tik efektīvas, cik bija sauszemes ceļi. Būs vajadzīgi daudzi infrastruktūras uzlabojumi un nepilnību atrisināšanas jaunajos maršrutos."

Rietumu ieviestās sankcijas var mainīt Ķīnas eksporta aprēķinus un kavēt tās ekonomisko izaugsmi. Dzelzs zīda ceļš jau saskārās ar šādu situāciju pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gadā, kad Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ietekmēja tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Eksperti uzskata, ka arī šoreiz var tikt negatīvi ietekmēts gan Eiropas eksports uz Ķīnu, gan Ķīnas eksports uz Eiropu. Pilsētvides un globālo pētījumu centra dibinātājs Sjanmins Čeņs gan norādīja, ka Jostas un ceļa iniciatīvas spēja pielāgoties krīzes situācijām var nākt par labu iniciatīvas ilgtermiņa pastāvēšanai.

"Es domāju, mēs visi redzam, ka iepriekš paveiktais darbs, iepriekš sasniegtie ekonomiskie ieguvumi Jostas un ceļa iniciatīvā ir izveidojuši sistēmu vai mehānismu, kas ļauj pielāgoties neparedzētai kara situācijai jeb iebrukumam Ukrainā. Es uzskatu, ka šis piemērs ļoti labi ilustrē krīžu negatīvo ietekmi, bet parāda arī spēju pielāgoties, kas ilgtermiņā var nostrādāt par labu iniciatīvai. Ja mēs varam koordinēti strādāt aiz valsts robežām, tad mēs arī varam mazināt krīzes ietekmi," vērtēja Čeņs.

Klusībā pieņemot Krievijas agresiju, Ķīna arī pieļauj, ka tās eksports uz Eiropu Krievijas dēļ var strauji kristies un līdz ar to var ciest arī Ķīnas ekonomiskā izaugsme, tāpēc Ķīnai nākas izmantot citus maršrutus Jostas un ceļa iniciatīvai. Šie notikumi risinās Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam svarīgā gadā, jo novembrī notiks Ķīnas Komunistiskās partijas nacionālais kongress, kurā prezidentam jāparāda izcila līdera tēls un spēja veicināt savas tautas un valsts izaugsmi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt