Terehovā rindā uz robežas šķērsošanu Maskavas virzienā ceturtdien, 25. augustā, ceļa malā stāvēja aptuveni 500 kravas mašīnu. Tirdzniecība ar Krieviju pilnīgi aizliegta nav, taču izejošās kravas tagad muita pārbauda daudz rūpīgāk.
Starp klasiskākajiem paņēmieniem, kā mēģina apiet sankcijas, jāmin citu muitas kodu norādīšana, nekā būtu jādeklarē patiesībā.
Piemēram, kokmateriālus Eiropas Savienībā ievest nevar, bet koka konstrukcijas nezin kāpēc drīkst. Nesen kāds par būvkonstrukcijām centās uzdot no Baltkrievijas transportētus vecus sliežu gulšņus un naglas. Citā kravā alkohola pudeles vijoles formā tika dēvētas par virtuves piederumiem. Bijuši arī mēģinājumi, mainot kodus, ievest Latvijā granulas.
Ceturtdien Terehovā kāds šoferis pieķerts centienos jau otro reizi nedēļas laikā pārvest uz Krieviju sporta trenažierus. To vērtība pārsniedz 300 eiro, tāpēc tā uzskatāma par luksusa preci, ko uz Krieviju vest nedrīkst. "Klients veica atkārtotas darbības, lai apzināti apietu sankcijas. Nomainīja preces kodu. Ir ierosināts kriminālprocess," stāsta Irīna Golubova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Terehovas muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece. Terehovas muitas angārā kā izņemtas luksusa preces vienā stūrī stāv noliktas arī dažas duškabīnes.
Neskaitot luksusa preces, uz Krieviju nedrīkst vest arī augus, ķīmiskas vielas, papīru, mašīnas, elektroiekārtas, dzinējus un vēl citas lietas. Importēt no Krievijas nevar koksni, alkoholu, mēslošanas līdzekļus, stikla izstrādājumus, riepas, dzinējus, zeltu un no šī mēneša arī ogles. Naftas produktiem ļauts izpildīt jau noslēgtos līgumus līdz decembrim un pat februārim.
Līdz šai nedēļai muita fiksējusi 1339 iespējamus Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpumus no komersantu puses. VID sākti 32 kriminālprocesi.
"Jebkurš ierobežojums ir veicinošs organizētai noziedzībai, peļņu nesošs, tāpēc tajos gadījumos, kur ir apzināta rīcība, [aiz sūtījumiem] stāv tādi vai citi spēki, bet nav tādas tendences, ka kāda uzņēmumu grupa, kāds noteikts uzņēmums mēģinātu vairākas reizes kaut ko darīt, šķērsot robežu ar sankcionētām precēm. Vismaz statistika par to neliecina," stāsta VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Konstatēti arī gadījumi, kad prece pēc Latvijas muitai iesniegtajiem dokumentiem ir paredzēta, piemēram, Kazahstānai, bet faktiski domāta Krievijas tirgum.
Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš stāsta, ka ziņas no Krievijas informatīvās telpas liecina – daudzi Rietumu zīmoli, kas aizgāja no Krievijas uzreiz pēc kara sākuma, Krievijas veikalu plauktos ir atpakaļ.
Un Kazahstāna iezīmējas kā viena no valstīm, kuru Krievija var izmantot sankciju apiešanai. Abas ir vienā muitas savienībā. "Krievijas uzņēmumam nav grūti nodibināt, piemēram, uzņēmumu Kazahstānā, kurš no legālā dīlera nopērk preces, un, tā kā tā ir muitas ūnija, robežas iekšējās principā neeksistē, tālāk jau šīs preces parādās Krievijas plauktos. Vai tā ir sankciju apiešana, jālemj tiem, kas likumdošanu ir izstrādājuši, bet katrā gadījumā šobrīd šāda sistēma strādā," saka Krūmiņš.
Latvijas dzelzceļa statistika rāda, ka būtiski pieaudzis Kazahstānas kravu īpatsvars sliežu pārvadājumos no 0,4% pērn līdz 25% šogad. Pamatā tās ir ogles no Kazahstānas, kas aizstāj Krievijas ogles, bet skaidrs, ja Krievijai šī plūsma nebūtu izdevīga, tā jau būtu slēgta.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs jūnijā intervijā Kremļa kanālam "Rossiya 24" neslēpa, ka kazahi pašlaik staigā pa šauru laipu: pilda ar Krieviju noslēgtos sadarbības līgumus, vienlaikus respektējot Rietumu sankcijas. "Sankcijas ir sankcijas, mums nevajag tās pārkāpt. Īpaši tādēļ, ka mēs saņemam vēstījumus, ka sankciju pārkāpuma gadījumā sekos sekundārās sankcijas no Rietumu puses pret mūsu ekonomiku. Tātad notiek sarežģīts, delikāts darbs. Bet pasvītroju, mēs turpinām strādāt ar Krievijas valdību, es pat teiktu, intensīvā ritmā, un mēs sasniedzam vajadzīgās vienošanās un nepārkāpjam sankcijas," pauda Tokajevs.
"Ne jau visa tirdzniecība, kas palielinājusies ar Kazahstānu un ar citām valstīm, automātiski nozīmēs sankciju apiešanu. Tas ir indikators," saka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Serbiju, Turciju un Āfrikas valstis, kuras arī nav noteikušas sankcijas pret Krieviju, FID piemin starp tām jurisdikcijām, uz un no kurām pēc sankciju ieviešanas pieaudzis maksājumu apjoms.
FID sadarbībā ar citām iestādēm un lielākajām bankām apkopojis tipiskākos gadījumus, kas var signalizēt par sankciju apiešanu. Piemēram, ka personas no Latvijas izrāda interesi par kontu atvēršanu tajās valstīs, kas nepievienojas sankcijām. "Ļoti bieži tā ir starpnieku izmantošana no valstīm, kas nenosaka sankcijas pret Krieviju. Bieži vien tie ir jaunu maksājumu pakalpojumu veidi, kas ir mazāk caurskatāmi, tās pašas virtuālās valūtas," atsevišķus gadījumus raksturo Iļjenkovs.
Vairums FID saņemto ziņojumu par iespējamu sankciju apiešanu ir saistīti tieši ar aizliegtu preču pārvietošanu pāri robežai, ne tik daudz ar sankciju sarakstā esošu personu darījumiem, lai gan ir arī tādi. Par aptuveni 20 gadījumiem informētas izmeklēšanas iestādes.
Divi kriminālprocesi sākti Valsts drošības dienestā, bet dienests plašāku informāciju par tiem nav sniedzis.
