Desmitiem miljonus vērtas preces, iespējams, izceļojot no Latvijas caur Kirgizstānu, Kazahstānu un Armēniju, nonāk Krievijā. Apkopojot datus, tam piekrīt gan Ārlietu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests.
Piemēram, eksporta vērtība uz Kirgizstānu pagājušajā gadā palielinājusies 3,5 reizes, sasniedzot teju 24 miljonu eiro vērtību, kamēr 2021. gadā eksporta vērtība uz šo valsti bija vien nepilni 7 miljoni eiro.
Tas pats novērojams, skatot eksporta datus uz Kazahstānu. 2,5 reižu kāpums, sasniedzot 118 miljonu eiro vērtību.
Un arī uz Armēniju 2,7 reižu kāpums eksporta vērtībā, salīdzinot ar 2021. gadu.
Eksportētās preces nav Latvijas ražojums. Lielākoties tas ir Eiropas produktu reeksports šādās preču kategorijās – mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas. Lielākais eksporta kāpums uz šīm valstīm ir to preču grupām, kas pakļautas sankcijām un nedrīkst nonākt Krievijā. To apstiprina VID Muitas pārvaldē, redzot par kādu preču pārvadājumiem pērn sākti kriminālprocesi. Lai gan eksports uz Kirgizstānu, Kazahstānu, Armēniju atļauts, ir bijuši gadījumi, kad muitas darbiniekiem ir skaidrs, ka notiek mēģinājums apiet sankcijas.
"Par to mums ir atsevišķi gadījumi liecinājuši, kad esam atraduši dubultu dokumentu komplektu pie pārvadātāja. Bet tādu gadījumu nav daudz," stāsta VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. "Mēs esam redzējuši neloģiskus maršrutus. Esam pārbaudījuši un secinājuši, ka nav kaut kādas ražošanas vietas, kas norādīta. Norādīta kāda Kirgizstānas rūpnīca, kuras nemaz nav."
Bet vairākumā gadījumu muitas darbinieki neko nevar iesākt. Visbiežāk ar papīriem viss ir kārtībā.
"Šajās valstīs tiek nodibināti legāli uzņēmumi (..) Šīs preces tiek legāli nogādātas uz tām valstīm un tālāk jau tādu vai citu maršrutu veidos nonāk tur, kur nevajag. Baltkrievijā vai Krievijā," norāda Zukuls.
Notiek saziņa ar kaimiņvalstu dienestiem, saka muitā. Lietuvā esot tādas pašas problēmas. Tur izteikti palielinājies eksports uz Baltkrieviju, jo sankcijas Baltkrievijai un Krievijai ir atšķirīgas. Un to, ko nevar vest uz Krieviju, ved uz Baltkrieviju, un, kur krava dodas tālāk, nevienam nav zināms.
Arī Ārlietu ministrijai ir diezgan skaidrs, ka sankciju apiešana tiek īstenota, bet pierādījumus tam sarūpēt ir sarežģīti. Ministrijā gan min, ka sadarbojas, piemēram, ar Kazahstānu, un cer, ka risinājums būtu, nevis arī Kazahstānu pakļaut sankcijām, bet rast kādu veidu, kā viņu dienesti apkarotu sankciju apiešanu.
"Kazahstānas valdība vienmēr ir teikusi, ka neatbalsta sankciju apiešanu un ir izrādījusi vēlmi sadarboties. Šobrīd esam kontaktā ar viņu Ārlietu ministriju, lai saprastu, vai viņu statistika uzrāda to pašu, ko mūsu statistika," skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons.
Baltijas valstu ziņojumi par iespējamiem plašiem sankciju pārkāpumiem ir sadzirdēti arī Eiropas Komisijā. Izstrādājot desmito sankciju paketi, par to tiek domāts, saka Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
"Maksimālam efektam mēs liegsim dažādus industriālos labumus. Tādus, ko nevarēs iegūt, sadarbojoties ar trešajām valstīm," uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. "Ar šo mēs esam aizlieguši visu elektroniku, ko var izmantot kaujas laukā. Un mēs pārliecināsimies, lai viņi nevar atrast citus veidus, kā tos iegūt.''
Bet trešo valstu pakļaušana sankcijām netiek pieminēta. Tāpat Ārlietu ministrijā norāda, ka sankciju apiešana lielā mērogā, visticamāk, notiek ar saimniecībā izmantojamām precēm, nevis militāri pielietojamām. Par desmito sankciju paketi diskusijas vēl turpināsies.
Šo tematu 19. februārī dziļāk analizē arī raidījums "De facto".
