De Facto

Rīgas attīstības plānu sola virzīt gan Kariņš, gan AS

De Facto

“Envestio” afēra: kā “Martins no Maiami” pirka jahtu

Sankcijām Krievijas naftai neparedz strauju ietekmi

Sankcijām Krievijas naftai neparedz strauju ietekmi

Decembra sākumā spēkā stāsies viens no būtiskākajiem rietumvalstu soļiem Krievijas ekonomikas slāpēšanai. Eiropas Savienība ieviesīs naftas embargo pret Krieviju, savukārt G7 valstis noteiks Krievijas naftai cenas griestus. Sankcijas naftai ir būtiskas, jo nafta ir nozīmīgākais Krievijas ienākumu avots. Tomēr cenu griestu un embargo ietekmi ir grūti prognozēt un pastāv bažas, ka Krievija spēs Rietumu pircējus aizstāt ar citiem klientiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Turklāt gadījumā, ja Krievija samazinās ieguvi, naftas cena pasaulē var kāpt.

Naftas tirgošana glābj Krievijas ekonomiku

Lai gan rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju krietni pasliktinājušas tās ekonomisko situāciju, trieciens nav bijis tik smags, kā sākotnēji prognozēts. Piemēram, aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēsa, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad kritīsies par 8,5%, taču pakāpeniski prognozes kļuvušas piezemētākas. Tagad fonds Krievijas IKP kritumu paredz 3,4% apmērā.

"Ir vairāki iemesli, kādēļ recesija ir mērenāka, nekā mēs sākotnēji prognozējām. Pirmkārt, Krievijas energoresursu eksports ir noturējies, jo eksports ir novirzījies uz valstīm, kas nav ieviesušas sankcijas," 11. oktobrī preses konferencē norādīja SVF Pētniecības departamenta direktora vietniece Petja Koeva Brūksa.

Nākotne Krievijai gan neko labu nesola, un SVF vērtējumā ekonomika turpinās samazināties arī nākamgad. Rezultātā atpalicība no rietumvalstīm, gadiem ejot, pieaugs. Krievija savas ekonomikas rādītājus pēc iebrukuma Ukrainā sāka slēpt un publicē tos atlasīti un neregulāri. Tādēļ ekonomisti analīzei izmanto Krievijas tirdzniecības partneru statistiku.

Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas "Bruegel" ievāktie dati no 34 valstīm liecina, ka

Krievijas eksportam šogad ir rekordgads. Pīķis bijis tieši mēnesī pēc iebrukuma Ukrainā.

Turklāt ikmēneša ienākumi no energoresursu pārdošanas vismaz līdz augustam bija stabili.

Eiropa plāno Krievijas naftas embargo, G7 – cenu griestus

Galvenais iemesls ir augstās naftas un gāzes cenas. Uz Eiropas Savienības valstīm energoresursu eksports pakāpeniski samazinās, taču to atsver Ķīna un Indija, kas no Krievijas iepērk arvien vairāk naftas.

"Mēs redzam, ka Krievija ir spējusi novirzīt daļu naftas plūsmu, kā jau bija gaidāms, uz Āziju, galvenokārt Ķīnu un Indiju.

Bet mums arī jāņem vērā, ka Krievija ir spiesta naftu pārdot ar atlaidi salīdzinājumā ar globālā tirgus cenām," situāciju raksturoja "Bruegel" pētnieks Simons Taljapietra.

Eiropas Savienība kopumā gan joprojām ir Krievijai svarīgs naftas pircējs. Tāpēc "Bruegel" pārstāvis norādīja, ka dalībvalstu lēmums no 5. decembra ieviest embargo Krievijas naftas importam pa jūru ir līdz šim spēcīgākās sankcijas Krievijai, kam ir potenciāls samazināt tās peļņu. Ietekme gan būšot pakāpeniska.

Vienlaikus G7 valstis vienojušās ieviest arī cenas griestus Krievijas naftai. Galvenais iniciators tam ir ASV.

"Cenu griestiem ir divi galvenie mērķi – samazināt Putina finanses kara turpināšanai, vienlaikus saglabājot Krievijas lētās naftas plūsmas. Tas palīdzēs samazināt globālo inflācijas spiedienu un stabilizēt enerģijas izmaksas," rakstiskā atbildē "De facto" norādīja ASV Finanšu ministrija.

Lai cenu griestus salāgotu ar Eiropas Savienības embargo, dalībvalstis vienojušās mīkstināt iepriekš paredzēto aizliegumu Eiropas Savienības uzņēmumiem apdrošināt un pārvadāt Krievijas naftas kravas trešajām valstīm. Tieši Eiropas kompānijas, galvenokārt grieķu kuģi, transportē lielu daļu Krievijas naftas. To komersanti varēs turpināt tikai gadījumā, ja gala pircējs par Krievijas naftu nemaksās vairāk par G7 noteiktajiem cenas griestiem.

"ASV ļoti aktīvi virzīja šo jautājumu, jo redzēja to kā efektīvāku instrumentu Krievijas ieņēmumu mazināšanai nekā to, ka Eiropas Savienība vai ASV nosaka savus naftas embargo. Tas ir arī veids, kā Eiropas Savienība var diferencēt starp tām piegādēm, kas pakļaujas G7 sankcijām un tām, kas nepakļaujas," komentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Krievija plāno atbildes soļus

Kā jaunās sankcijas darbosies praksē un kāds tām būs efekts, viedokļi atšķiras. Krievija jau paziņojusi, ka cenu griestiem nekādā veidā nepakļausies un naftu pārdos tikai tiem, kas sankcijām nepievienosies. Krievija draud, ka rezultātā naftas cenas kāps.

"Bruegel" pētnieks Taljapietra norādīja, ka jaunu tirgu un naftas transporta iespēju meklēšana Krievijai izmaksās dārgi, līdz ar to ienākumi kritīs. Tomēr, visticamāk, lielu daļu Rietumiem līdz šim pārdotās naftas izdosies pārdot citiem.

"Ja Krievija izlems novirzīt naftas eksportu no kādas valsts uz citu cenu griestu dēļ, to ir viegli izdarīt.

Tādā gadījumā šī valsts vairs neimportēs naftu, piemēram, no Tuvajiem Austrumiem, un tā savukārt tiks pārdota Eiropai. Naftas tirgus ir kā unikāls, globāls baseins, kurā ūdens tek tur, kur tas nepieciešams," skaidroja Taljapietra.

Savukārt "SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka jauno sankciju ietekmi prognozēt ir grūti, jo nav pilnībā skaidrs, kā tās tiks piemērotas: "Arī jāsaprot, ka pašiem Rietumiem jeb G7 ir ļoti svarīgi, lai šis [Krievijas naftas] apjoms tomēr tirgū paliek, jo, izņemot pilnā mērā Krievijas naftu, naftas produktus, tur var būt daudz neparedzamu seku. Šeit atrast to balansu varētu būt grūtāk un laikietilpīgāk, nekā varbūt šobrīd šķiet."

Gašpuitis uzskata, ka Ķīnas, Indijas un citu valstu iespējas naftu transportēt būs pietiekamas, lai Krievija spētu atteikties no Eiropas kompāniju pakalpojumiem. Viņš pastāstīja, ka sankcijas kopumā Krievijai maksās ļoti dārgi vidējā termiņā, taču nevajadzētu gaidīt, ka ierobežojumi naftas eksportam dos tūlītēju triecienu.

"Pirmais etaps varētu būt tāds, ka drīzāk mums – Rietumiem, Eiropai, Latvijai – būs vairāk jāsafokusējas uz to, lai šīs sankcijas neatstāj uz mums negatīvo ietekmi lielāku nekā uz pašu Krieviju. Tikai tad, kad parādīsies, kā tad šis mehānisms reāli darbojas, mēs varēsim novērtēt to, ko ir nepieciešams uzlabot un kā tomēr veidot šo negatīvo ietekmi uz pašu Krieviju," teica Gašpuitis.

Eiropas Komisija: Sankcijas naftai liks cenai kristies

Par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis tikmēr noraidīja bažas, ka naftas cena sankciju dēļ varētu kāpt. Viņš uzsvēra – komisijas analīze liecinot, ka notiks pretējais. Krievija būšot spiesta cenu griestus ievērot, kas arī globāli naftas cenu spiedīšot uz leju.

"Principā tie nosacījumi ļaus nodrošināt arī to, ka daudzas citas valstis de facto šos cenu griestus ievēros neatkarīgi no tā, kāda būs politiskā retorika – ka viņi dara to saistībā ar G7 vai vienkārši tās ir kaut kādas atlaides vai tamlīdzīgi. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka Krievijai šie naftas un gāzes ienākumi ir vajadzīgi savu budžeta vajadzību segšanai," sacīja Dombrovskis.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija rakstiskā atbildē "De facto" atzina – ja Krievija tomēr būtiski samazinās naftas pārdošanu un cena rezultātā kāps, lielākās zaudētājas būs attīstības valstis. Līdz ar to Krievija būšot atbildīga par papildu slogu neaizsargātāko valstu ekonomikām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti