Šanhajas Sadarbības organizācija ir politiska un ekonomiska organizācija, kurā apvienojušās astoņas valstis – Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna, kā arī Indija un Pakistāna.
Kā pirms Uzbekistānas pilsētā Samarkandā notiekošā organizācijas ikgadējā samita paziņojis Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs, Šanhajas Sadarbības organizācija ir lielākā reģionālā organizācija, kas apvieno gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju.
Tā kā trīs gadu pandēmija ir nopietni iedragājusi tirdzniecību, ekonomiskās un rūpniecības saites, organizācijas dalībvalstīm ir pienācis laiks tikties un sarunāties klātienē.
Mirzijojevs arī norādījis, ka samits notiek laikā, kad uz vispārpieņemtiem principiem un normām balstīta starptautiskās sadarbības sistēma sāk šūpoties, tāpēc sadarbība starp līdzīgi domājošām valstīm ir īpaši nozīmīga. Jāatzīst, ka Centrālāzijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, jo Ukrainas kara dēļ pret Krieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas arī visu reģionu, kurš papildu tam saskaras arī ar dažādām separātisma, ekstrēmisma un ar narkotikām saistītu noziegumu problēmām. Šādu krīžu pārvarēšana globāli izaicinošā laikā tad arī būs šī samita galvenās apspriežamās tēmas.
Taču, visticamāk, samita diskusijas aizēnos valstsvīri. Proti, Ķīnas prezidents Sji Dziņpiņs, kurš pandēmijas laikā neizbrauca no valsts, par savu pirmo ārvalstu vizītes mērķi ir izvēlējies tieši Centrālāziju.Vakar viņš viesojās Kazahstānā, šodien apmeklēs Uzbekistānu. Ar lielu nepacietību tiek gaidīta Sji tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kā sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Ķīnas puse gan norāda, ka šī divpusējā tikšanās notiek Šanhajas samita laikā, turklāt Sji paredzētas sarunas arī ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Visticamāk, ka sarunu uzmanības centrā būs jautājumi par sadarbību enerģētikas jomā, jo Krievija vēl pavisam nesen ir atļāvusi Pekinai par iepirkto gāzi norēķināties juaņās un rubļos.
Šīs tikšanās laikā būs runa par enerģiju. Būs runa par ekonomiku, par to, kā Krievija, kurai šobrīd ir ļoti vajadzīgs šāds Ķīnas atbalsts, ir gatava piekāpties un kur Ķīna ir gatava ieguldīt. Ir arī kolēģi, kuri norāda uz to, ka šis ir signāls G20 samitam, jo G20 samits ir pēc diviem mēnešiem.
Nevar izslēgt arī drošības elementu Krievijas un Ķīnas starpā un ka abi līderi saliks galvas kopā un domās, kā uzvesties un kā pozicionēties G20 samitā.
Šī būs jau otrā Krievijas un Ķīnas prezidentu tikšanās šī gada laikā. Pirmā notika vien dažas nedēļas pirms Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā, un arī Ķīnas presē tiek uzsvērts, ka tagad jau sarunas notiek pavisam citā realitātē. No vienas puses, Ķīnas attieksme pret Ukrainas karu tiek raksturota gan kā neitrāla, gan kā Krieviju atbalstoša. Sji iepriekš ir izteicies, ka viņa mērķis nav palīdzēt uzturēt Krievijas karu Ukrainā, taču, no otras puses, novērotāji uzskata, ka Ķīnas un Krievijas attiecību stratēģiskā nozīme ir daudz svarīgāka nekā nosodījums no tirdzniecības partneriem Rietumos.
Bērziņa-Čerenkova aicina pievērst uzmanību Sji nesenajiem izteikumiem pirms vakardienas vizītes Kazahstānā. Tajā viņš sacījis, ka ciena Kazahstānas suverenitāti un tā ir pamatā abu valstu draudzīgajām attiecībām.
"Tas parāda, ka Ķīna it kā parāda Kazahstānai, ka mēs jūsu suverenitāti ļoti cienām un, ja nu kas, mēs jūs nemaz tik viegli neatdosim. Tā var to lasīt. Protams, ka šādu vārdu šajā rakstā nav, taču tas, ka tiek pieminēta šī sadarbība drošības jomā, ir gana svarīgi. Turklāt atcerēsimies par Kazahstānas pozīciju par iebrukumu Ukrainā, kas nav tāda Krievijai absolūti simpātiska pozīcija. Vislielākais, kas mūs pārsteigtu, un kāpēc šīs tikšanās paziņojumi būs jālasa ļoti uzmanīgi, ir minimālākie signāli no Ķīnas puses, ka tā atbalsta Krieviju arī drošības ziņā. Jo tas būtu ļoti pretrunīgs signāls tam, ko Ķīna saka Kazahstānā," sprieda Latvijas Ārpolitikas institūta eksperte.
Iepriekš ir izskanējuši arī apgalvojumi, ka Ukrainas kara dēļ Krievija ir vērsusies pie Ziemeļkorejas ar rosinājumu iegādāties munīciju un militāro tehniku. Drošības eksperti uzskata, ka šis sabiedrotais noteikti nebūtu tas uzticamākais, tāpēc iespējamā sadarbība ar Ķīnu būtu daudz vērtīgāka.
