ĪSUMĀ:
- Rīgā dzīvokļu īre - 200-350 eiro vecajās mājās; 350 – 650 jaunajos projektos.
- Pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā milzīgs.
- Eksperti: maksimālajai summai par īri ar visiem izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem.
- Latvijā īrēts mājoklis var būt dārgāks, nenāk kredītā iegādāties.
- Taču atļauties hipotekāro kredītu daudzi nevar pirmās iemaksas dēļ.
- Tikmēr īres cenas aug, turklāt – arī reģionos tā ir problēma.
- Pašvaldību savienība: risinājums ir īres māju celtniecība.
- Ekonomikas ministrija sola valsts iesaistīšanos īres namu celšanā.
Īres cenas aug un pārsniedz iedzīvotāju maka iespējas
Īpaši aktuāls īres jautājums kļuvis, tuvojoties septembrim, kad daudziem sākas gan jauns mācību gads, gan darba cēliens, kas nozīmē arī dzīvesvietas maiņu.
Zaiga Barvida īres dzīvokļa meklējumos pavadījusi jau kādu laiku. Viņu interesē divistabu dzīvoklis Rīgā. Taču to atrasts nav viegls uzdevums.
Ja arī sludinājumā kāds dzīvoklis šķiet pievilcīgs, ar labu remontu, tad pati māja izrādās grausts vai arī cenas ir pārlieku augstas. Bet, ja izdodas ieraudzīt piemērotāko iedomāto mājvietu, pie tās netikt.
“Viens bija ļoti labs dzīvoklis, labā rajonā, labā vietā – viņš pazuda divu stundu laikā. Jo tur tiešām bija apskatīšanas iespēja dienas vidū, bet, kad es pieteicos pēc tam uz nākamo apskatīšanas iespēju, kad es jau runāju, saimnieks pateica, ka ir izīrēts. Ir dzīvokļi, kas ļoti ātri pazūd. Ir tādi, kurus es tā kā gribētu, bet vēl domāju, neesmu nobriedusi, un, kad nākamajā dienā zvani, tad saimnieks saka – diemžēl ir jau izīrēts,” ar savu pieredzi dalījās Zaiga.
To, ka īres tirgus ir saspīlēts, apliecina arī dati un nekustamo īpašumu aģentūru novērojumi.
“Pieprasītākie ir divu un trīs istabu dzīvokļi, jo meklē ģimenes, meklē jaunieši, meklē, kas sāk mācīties Rīgā,” stāstīja “Latio” valdes loceklis Aldis Riekstiņš.
“Jaunieši meklē dzīvokļus centrā, un specifika ir tāda, ka jaunieši meklē, kur dzīvot kopā, piemēram, trīsistabu dzīvokli meklē trīs studenti. Tanī pašā laikā šādus dzīvokļus grūti atrast, īpašnieki parasti no studentiem baidās,” norādīja Riekstiņš.
Lai atrastu divistabu vai trīsistabu dzīvokli galvaspilsētā, īrniekam, neskaitot komunālos maksājumus,
jārēķinās ar vismaz 200 līdz 350 eiro mikrorajonos par dzīvokli vecajos tipveida projektos vai no 350 līdz pat 650 eiro jaunajos projektos un dzīvokļos tuvāk centram.
Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, tas ir daudz.
Eksperti lēš, ka maksimālā summa, ko vajadzētu atdot par mājokli, ieskaitot visus ar to saistītos izdevumus, piemēram, komunālos maksājumus, nedrīkstētu būt lielāka par 30% no ienākumiem.
Tas nozīmē, ka lētākā gala divistabu dzīvokļa īrniekam būtu jāpelna vismaz 1000 eiro uz rokas. Turklāt, kā izpētījuši “Swedbank” Finanšu institūta analītiķi – Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, jo mūsu valstī arī ir lielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā daudz lielākai daļai mājokļi ir īpašumā.
Arī Latvijā tie, kam dzīvoklis ir pirkts, pat ja maksājams kredīts, ir izdevīgākā situācijā.
“Tie cipari rāda to, ka īrēts mājoklis ir dārgāks nekā kredītā iegādāts,” norādīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Atļauties hipotekāros kredītu pirmās iemaksas dēļ lielākā daļa gan nemaz nevar.
Ņemot vērā ienākumu līmeni - kredīti ir pieejami aptuveni 20% mājsaimniecību.
Tiesa, arī īrējot sākumā jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.
“Ja dzīvokļa īre nav vajadzīga steidzami, tad ir jāpakrāj nauda, jo vismaz trīs mēnešus apmērā būs jāsamaksā tam īpašniekam, kurš vēlas izīrēt to dzīvokli. Plus esošās dzīves vietas samaksas jāsedz, ja ir esošā. Un visas izmaksas, kas ar pārvākšanos saistītas. Es tā rēķinu, ka man tas būtu virs tūkstoša mēnesī, kas jāsakrāj, lai es varētu sākumā atdot par to dzīvokļa īri,” atzina Zaiga.
Turklāt jārēķinās, ka īres cenas, kas pēdējo trīs gadu laikā stāvēja uz vietas vai pat kādā brīdī samazinājās, atkal pieaug.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas datiem jūnijā un jūlijā tieši mājokļu īrei bijis viens no straujākajiem kāpumiem no dažādu preču un pakalpojumu grupām. Jūlijā īres maksa pieaugusi par 3,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, jūnijā +4.3%
Sola veicināt īres dzīvokļu būvniecību
Īres dzīvokļu trūkums ir problēma visā Latvijā. Šogad pavasarī Ekonomikas ministrija apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par nepieciešamo dzīvokļu skaitu dažādās pilsētās, salīdzinot to ar piedāvājumu. Un pieprasījuma-piedāvājuma atšķirības izrādījās dramatiskas.
Piemēram, Valmierā bija vajadzīgi ap 1000 dzīvokļu, taču lielākajā sludinājumu portālā bija atrodami vien 6 piedāvājumi.
Siguldā optimāli būtu vajadzīgi ap 400 īres dzīvokļu, taču piedāvājumā bija vien četri.
Līdzīga situācija arī Cēsīs, Smiltenē, Rēzeknē, Kuldīgā un citās pilsētās.
Niecīgais piedāvājums radījis situāciju, ka arī dzīvokļa īres cenas reģionu pilsētās daudz neatpaliek no cenām galvaspilsētā un ir pat augstākas.
Piemēram, vienīgais sludinājumu portālos šobrīd pieejamais dzīvoklis Siguldā, kas ir vienistabas dzīvoklis, tiek izīrēts par 250 eiro, neskaitot komunālos maksājumus.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) problēmu vērtē kā akūtu.
“Tur, kur ir mājokļi, tur nav darbaspēka. Un otrādi – kur nav darbaspēka, tur ir mājokļi. Tas, ka mums nav normāla reģionālā politika, rada apstākļus, ka mēs visi tiekam sadzīti Rīgā, Pierīgā,” sacīja LPS padomnieks Aino Salmiņš.
“Mums visu laiku politiķi ir gājuši uz to principu, ka mums ir zemo algu politika, mēs algosim šeit lētas darbavietas. Uzņēmējs, kas algo lētu darbaspēku, automātiski piespiež cilvēku īrēt. Tā ir tā lieta. Ja mums strādās bagāti cilvēki, viņi paši varēs nopirkt, un tad arī tas būs tirgus, kas risina,” norādīja Salmiņš.
Tāpēc Pašvaldību savienībā kā risinājumu redz īres dzīvokļu celtniecību, kas, piemēram, jau notiek Valmierā.
Taču tam esot vajadzīga arī valsts iesaiste. Ekonomikas ministrijā tādu arī sola. Tiekot arī sakārtota likumdošana. Bet ģimenēm un jaunajiem speciālistiem ir atbalsts mājokļa iegādei ALTUM programmas ietvaros.
