FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne („Vienotība”) Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” norādīja, ka to var atļauties tikai bagātas valstis.
„To var atļauties bagātas valstis, kas var atļauties samazināt budžeta ieņēmumus, cerot, ka tas atstās labvēlīgu iespaidu,” skaidroja Čigāne.
Viņa norādīja, ka zaudējumi, samazinot PVN pārtikai, būtu ap 200 miljoniem eiro. „Tas ir mūsu kopējais aizsardzības budžets. Tā ir visa summa, kas būtu jāpieliek aizsardzībai, lai mēs atbilstu NATO prasībām. Tas ir uz mūsu svaru kausiem – vai aizsardzība vai samazinātais PVN pārtikai,” norādīja politiķe.
„Zaudējumus mēs varam aprēķināt, bet uz ieguvumu mēs tikai ceram. Mēs nevaram paredzēt šos efektus.. Mēs varam nonākt situācijā, ka, labu gribot un vēloties atbalstīt vietējo ražotāju, patēriņu pārbīdām par labu importētajai pārtikai,” pret PVN samazināšanu argumentēja Čigāne.
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danušēvičs FM aprēķinus apšaubīja. „Tas ir biedēklis izmests, kam nav pamatojuma. Es domāju, ka šis cipars ir desmit reižu mazāks, nekā jūs baidāt,” viņš teica.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis raidījumā atzina, ka būtu loģiski samazināt PVN pārtikai, un, savulaik esot opozīcijā ZZS ar tādu priekšlikumu arī nākusi, tomēr par to jāvienojas visām koalīcijas partijām. Lai neviens nevarētu sev spodrināt spalvas pirms vēlēšanām, Brigmanis aicināja izmantot 13,5 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto kolektīvo iesniegumu vietnē manabalss.lv.
„Iedzīvotāju iesniegums atrodas Saeimas mandātu komisijā, tas būtu labs solis, ja mēs varētu koalīcijā vienoties, ka mandātu komisija nodod šo iesniegumu tālāk apritē Saeimā,” rosināja Brigmanis.
Raidījuma viesi, kas atbalstīja PVN samazināšanu pārtikai, uzsvēra, ka šis solis samazinātu augļu un dārzeņu „pelēkā tirgus zonu”, kā arī trūcīgākie iedzīvotāji iegūtu un arī ražotājiem būtu vieglāk strādāt – dārzeņi un augļi kļūtu lētāki, cenas vienādotos, uzņēmumiem būtu ātrāka naudas aprite un samazinātos ražošanas izmaksas. Tādējādi vietējie augļi un dārzeņi varētu arī konkurēt ar importa produktiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ingūna Gulbe uzsvēra, ka jebkura nodokļu samazināšana palielina godīgā nodokļa maksātāju daļu.
„Pirms pāris gadiem, kad samazināja PVN par vienu procentu, visām precēm, politiķi teica, ka mēs to varam atļauties. Neteica oficiāli, ka tas ir tāpēc, lai iestātos eirozonā. Ja jau viss tik labi iet uz augšu, kāpēc mēs tagad sakām, ka mēs neko nevaram atļauties? Tad, kad iet runa par simtiem miljoniem, kam grūti atrast paskaidrojumu, ierēdniecībai lielākas algas [..], bet tikko iet runa par sabiedrības vai uzņēmēju interesēm, uzreiz atceramies spiedīgo budžetu,” sacīja Gulbe.
Tikmēr Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs norādīja, ka valstij jārūpējas par to, lai cilvēks varētu nopirkt tādu pārtikas grozu, kādu vēlas. Viņš arī kritiski izteicās par Finanšu ministriju, pārmetot tai vienkāršotu zaudējumu-ieguvumu aprēķinu.
„Pēc nodokļu samazinājuma vienmēr ir ieņēmumu pieaugums,” viņš piebilda.
Dārzeņu un augļu pelēkā zona – 50%
Zemnieku saeimas pārstāve Edīte Strazdiņa pauda, ka krīzes laikā pelēkā zona tomēr ir vairāk nekā puse. Arī Danušēvičs uzskata, ka ēnu ekonomika augļu un dārzeņu tirgus jomā ir tik liela. Tādējādi, ieviešot samazināto PVN pārtikai, būtiski samazinātos ēnu ekonomika šajā jomā.
Savukārt uzņēmēja Gundega Sauškina minēja, ka iedzīvotāji pirks veselīgāku un labāku pārtiku, jo paliks pāri nauda.
Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā PVN likme pārtikai nav samazināta. Bagātajā Vācijā, pērkot pārtiku, maksā 7%, Lielbritānijā un Īrijā - 0%, bet Latvijā 21% jeb piekto daļu no preces cenas.
Pazeminātu PVN pārtikai vēlētos gan lielais vairums Latvijas patērētāju, gan arī pārtikas ražotāji, tai skaitā ogu un dārzeņu audzētāji.
