Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu sarakstā atrodams gan Ķīnas kāposts, gan Jaunzēlandes spināti, gan arī plūškoka, sausserža, citronliānas ogas un citi reti dzirdēti un daudziem pat nezināmi augļi.
Vai, piemēram, turnepši tiešām aug Latvijā? “Ir divas versijas. Viena no versijām ir tā, ka tas ir tas pats kālis, tikai no angļu valodas iztulkots, un tad sanāk šāds nosaukums. Un otra versija, ka tas ir kāļa un rutka krustojums. Katrā ziņā pēc garšas tas ir drusciņ citādāks nekā kālis,” zina stāstīt Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzēja Eleonora Mārciņa.
Ja Latvijā audzētus turnepšus varam atrast arī lielveikalu plauktos, tad citronliānas ogas, visticamāk, redzējuši vien tie, kas paši viņas audzē.
“Citronliānas tiešām ir ļoti, pirmkārt, vērtīgas, arī garšīgas. Un tās ir tajā laikā, kad citu ogu ir mazāk, tā kā varētu gan audzēt. Mazie audzētāji par to aizvien vairāk interesējas, taču, vai tā būs lielražošanas kultūra, grūti pateikt,” saka Mārciņa.
Par to, kas tad īsti Latvijai ir raksturīgs, varētu strīdēties, jo Ķīnas kāposti Latvijā augot griezdamies. Arī visiem pazīstamais kartupelis savulaik pie mums atceļojis no Peru.
“Šeit ir ietvertas ogas, augļi un dārzeņi, ne tik daudz skatoties uz raksturīgo, bet izvērtējot, ko Latvijā pašlaik audzē lielākās vai mazākās platībās.
Un, no otras puses, kas būtu perspektīva un ko mēs varētu audzēt vairāk,”
skaidro Bulduru dārzkopības vidusskolas direktore Anta Sparinska.
Taču rodas jautājums, kādēļ, piemēram, pipariem, vīnogām un melonēm, kas tiešām tiek audzēti Latvijā un pat nonāk veikalu plauktos, samazinātais PVN netiek piemērots. Izrādās – tas darīts ar nolūku, lai valsts joprojām saņemtu pilnu PVN likmi vismaz par atsevišķām produktu grupām, kuras patērējam daudz, bet paši ražojam maz.
“Ja Latvijā ražo līdz 100 tonnām arbūzus, bet pārdod vairākus tūkstošus tonnu arbūzus, lai mēs gluži nezaudētu PVN no tiem, kas nav tik raksturīgi. Tādēļ kopējais lēmums bija šos arbūzus un melones tomēr neiekļaut [sarakstā] ar samazināto PVN. Tieši tas pats attiecas uz papriku, tas pats attiecas uz sēnēm, kur bija diezgan strīdīgi jautājumi,” skaidro “Zemnieku saeimas” valdes locekle Edīte Strazdiņa.
Tiesa, ievērojot šādus kritērijus, visticamāk, samazināto PVN nevarētu piemērot arī vietējiem āboliem, gurķiem, tomātiem.
“Šeit nostrādāja arī lobijs tīri uz lauksaimnieku organizācijām,
jo tie audzētāji, kas ir šo lauksaimniecības organizāciju biedri un saka – jā, mums ir šāds produkts un noteikti vajag [samazināto PVN] –, tad arī šis produkts tika iekļauts. Un, jā, man pilnīgi jāpiekrīt par vīnogām, kas ir tāds diezgan šaubīgs [risinājums], jo apjoms ir salīdzinoši liels un varēja būt gan jā, gan nē. Bet varbūt nebija tieši no lauksaimniecības organizācijām tāds liels uzsvars, un es pieņemu, ka vīnogu audzētāji kaut kādā veidā noklusēja. Ja būtu spiests un teikts, ka mums ir jāliek iekšā, tad būtu arī uzklausīts un ieliktas sarakstā arī vīnogas,” atzīst “Zemnieku saeimā”.
Lai gan likums jau ir pieņemts, tas nenozīmē, ka nepastāv iespējas to papildināt. Un izskatās, ka šoreiz viss ir atkarīgs no pašu audzētāju uzstājības, nevis tā, kas tiešām Latvijai būtu raksturīgs.
