Samazinās koksnes produktu, tai skaitā kurināmā, cenas

Lētāki kļuvuši koksnes produkti – sākot ar koksnes kurināmo, zāģbaļķiem un papīrmalku. To ietekmē gan pieprasījuma kritums, gan laika apstākļi – siltais rudens. Eksperti gan skaidro, ka cenu samazināšanās var būt arī īslaicīga, tomēr tik lielu paniku koksnes tirgū kā šovasar nākotnē neprognozē.

Samazinās koksnes produktu, tai skaitā kurināmā, cenas
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

"E-silva" ir meža izsoļu platforma jeb sistēma, kas internetā rīko cirsmu un meža īpašumu izsoles. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Štolcers stāsta, ka šobrīd samazinājušās cenas tieši enerģētiskajai koksnei jeb koksnei, ko izmanto kā kurināmo: "Gan uzņēmumi, gan privātpersonas, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar siltumapgādi, iepirka enerģētisko koksni un pildīja noliktavas ar rezervi, līdz ar to pieprasījums auga un tam līdzi arī cena. Šobrīd ir pienācis brīdis, kad pieprasījums šķietami ir apmierināts un piepildītās noliktavas tukšojas tik ātri, cik bija plānots. Cenas kritums, ja runa ir  par malku, bija nedaudz virs 10%. Tāds tirgus stāvoklis noteikti ir pārejošs, jo, iestājoties bargākam salam, palielināsies arī pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes un šī cena, nu noteikti, ka viņa nostabilizēsies. Bet tāda paniska kurināmās koksnes rezervju sagāde, kā notika pirms šīs ziemas, noteikti tādu mēs sagaidīt nevarētu."

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka tieši neparasti siltais rudens ir viens no iemesliem, kāpēc koksnes kurināmā cena samazinās: "Eiropā netipiskais siltais laiks līdz šim, protams, atstāj iespaidu uz enerģijas cenām un arī visa veida kurināmā cenām. Mēs redzam – [cenas] gan gāzei, gan arī koksnei šobrīd ir samazinājušās, gan kurināmajai šķeldai, gan granulām. Premium granulām visur novērojams cenu kritums, tas varbūt pat sākās ātrāk Centrāleiropā, piemēram, Dānijā, jau varētu teikt, jau 8.,9. nedēļu šis cenu kritums novērojams. Latvijā tas aizsākās salīdzinoši nesenāk. Savukārt par kurināmo šķeldu, – mēs vairāk fokusējamies, skatāmies, kas notiek Baltijas reģionā, un šie cenu kritumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir aptuveni vienādi. Bet tā vidēji, ja paņemtu, tad no augstākā punkta cenu kritums ir aptuveni 10–20% robežās jau šobrīd. Jāsaprot, ka ne jau tikai siltums ir tas, kas ietekmē šo cenu, bet arī īstenībā diezgan mazais nokrišņu daudzums.

Ja būs tā, kā līdz šim, sauss un silts, tad, visticamāk, cenām ir prognozējams vēl kritums."

Mazāks, bet cenu kritums šobrīd vērojams arī zāģbaļķu un papīrmalkas jomā. "E-silva" valdes loceklis Normunds Štolcers skaidro: "Mūsu tirgus ir atkarīgs tieši no eksporta tirgiem, galvenokārt Skandināvijas, jo pirmskara periodā tieši uz Skandināvijas valstīm nozīmīgs apjoms ar papīrmalku tika eksportēts no Krievijas. Attiecīgi deficīts veidojās, šis koks kādam bija jāizpilda, un to ļoti veiksmīgi arī izdarījām mēs. Papīrmalkas cena līdz novembra sākumam vēl auga, bet šobrīd viņa ir nostabilizējusies un nenozīmīgs kritums ir bijis aptuveni 2% robežās. Zāģbaļķi galvenokārt tika izmantoti kā būvniecības izejmateriāls un, ņemot vērā, ka šobrīd ir paceltas kreditēšanas procentu likmes, uzņēmumi nesteidz uzsākt jaunus būvniecības projektus un būvniecības apmēri kā tādi pasaulē ir samazinājušies. Līdz ar to pieprasījums pēc zāģbaļķiem ir samazinājies un tas atspoguļojas tirgus cenā.

Cenu samazinājums, piemēram, resno zāģbaļķu segmentā, ir aptuveni par 7%."

Tomēr patērētājiem jārēķinās, ka tik lēta koksne kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū vairs nebūs. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka strauji aug arī koksnes šķeldas kā kurināmā patēriņš Latvijā.  2020. gadā izmantojām apkurei 6 miljonus berkubu kurināmo šķeldu, bet nākamgad tie varētu būt jau 8 miljoni.

"Cenas var arī ietekmēt tāda lieta, ka, ja mēs neprasmīgi Eiropā kopumā ieviesīsim dažādas Zaļā kursa direktīvas vai arī Latvijā tās neprasmīgi ieviesīsim, var pēkšņi izrādīties, ka mums par koksnes kurināmo būs jāsāk pirkt emisiju kvotas. Un tad iedomājamies, ka tai nosacīti megavatu vērtībai, kas šobrīd ir aptuveni 40 eiro par MWh, ko mēs maksājam par kurināmo, būs jāpieskaita klāt vēl aptuveni 30 eiro tikai tāpēc, lai mēs drīkstētu kurināt koksnes kurināmo. Es, protams, šobrīd pārspīlēju, bet nebūt ne nesenā pagātnē mēs knapi izvairījāmies no šāda riska parādīšanās Latvijā, lielajās pilsētās kā, piemēram, Rīgā, Liepājā, Ventspilī, kuras ir emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieces. Tā ka šie faktori kā koksnes kurināmais jau nav vienīgais, kas ietekmē gala patērētāju cenu."

Koksnes cena atkarīga arī no mežizstrādātāju rīcības – ja, gaidot cenu celšanos, viņi mežizstrādes apjomus samazinās, tad cena varētu arī palielināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti