Minimālo algu vai mazāk saņēma 139,9 tūkstoši jeb 17,4% darbinieku, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada otrajā ceturksnī. Minimālā alga šogad tika palielināta no 380 eiro līdz 430 eiro.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā savukārt palielinājās par 3,1 procentpunktu (2. ceturksnī – 34,9%), bet to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 5,6 procentpunktiem (2. ceturksnī – 25,3%).
Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņemošo personu īpatsvars samazinājies par 0,1 procentpunktu. 3% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,6% darba samaksas lielumu nenorādīja.
Kopumā otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 17,9 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 11,6 tūkstošiem.
Lai gan kopš 2012. gada ceturtā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 1. ceturksnī ES – 59,7%),
otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm.
Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,2%, bet Lietuvā – 64,8%.
2018. gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,8%, kas ir par 2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59 tūkstoši jauniešu.
Otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,7 stundām vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš.
2018. gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
