Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par telefonkrāpniekiem

Ārpus Rīgas

Daugavpilī būs Ģimenes atbalsta centrs

Saldus lauksaimnieki un dārziņu īpašnieki bažīgi par zemes nomas maksas paaugstināšanu

Saldū bažījas par paaugstinātu nomas maksu lauksaimniecības zemei un mazdārziņiem

Saldus puses lauksaimnieki un piemājas dārziņu saimnieki nobažījušies par paaugstināto nomas maksu lauksaimniecības zemei, par to diskutē Saldus novada lauksaimnieku forumā. Pašvaldībā skaidro, ka nomas maksa līdz šim bijusi nesamērīgi zema un nav atbildusi tirgus cenām.

Daļa cilvēku dzīvojot lielā nabadzībā un skaita katru santīmu - par tādu šķietami pašsaprotamu lietu kā zobu labošanu vispār neesot ko domāt, kur nu vēl samaksāt lielāku nomas maksu par mazo dārziņu. Aptuveni šādi ainu laukos ieskicē Saldus novada lauksaimnieku foruma dalībniece, agronome Maija Šulce. 

"Viņi var tikai nomāt; lai izpirktu zemi, lai ierakstītu katru gabaliņu zemesgrāmatā, tā ir liela nauda.

Ja cilvēkam ir 70 gadu, priekš kam viņam pirkt," saka Šulce.

No centiem līdz vairākiem desmitiem eiro, tāda ir summa, kas tagad jāmaksā par mazo zemes gabalu nomu mazdārziņa vajadzībām. Ja lielākai daļa tas šķistu sīkums, tad daudziem tā nebūt nav, uzsver Šulce. 

"Cilvēkam pašam nekā nav, ja nevar ar lāpstu uzrakt, tad par traktora darbu un kultivēšanu jāmaksā, kas ir kādi 30 - 40 eiro.

Ja vēl jāsamaksā 50 eiro nomas maksa... kur viņš dabūs to naudu," vaicā agronome. 

Situācijas un apstākļi ir dažādi - visi vienā rāmī nav liekami, secināms foruma diskusiju laikā. Lauksaimniekiem nomas maksa par lauksaimniecības zemi šogad būšot daudz augstāka, taču pretēji mazāk turīgiem ļaudīm lauksaimnieki lielākas summas samaksāt varēšot.

Uzņēmuma "Saldus druva" priekšsēdētāja Marita Spundiņa skaidro, ka varēs samaksāt: "Deputāti pieņēma lēmumu, ka no kadastrālās vērtības vairs nav 1,5 %, bet 10%. Protams, katrā pašvaldībā ir sava kadastrālā vērtība lauksaimniecības zemei. Mēs Druvā atrodamies pie pilsētas, un tā ir augsta.  Es arī nomāju 30 hetārus no pašvaldības, un es to turpināšu darīt.  Tagad man būs jāmaksā 150 eiro par hektāru."

Līdz šim maksāti 10 eiro par hektāru, skaidro Spundiņa.

Izskan gan pārmetums, ka par šādām pārmaiņām vajadzējis brīdināt ātrāk, lai var sagatavoties. 

"Nu varam jau arī to maksāt, bet varbūt vajadzēja pakāpeniski celt nomas maksu. Pašvaldības vadītājs gan sacīja, ka labāk uzreiz to saiti pārgriezt. Tā jau arī ir, ka mēs par labām zemēm zemju īpašniekiem maksājam 120-150 par hektāru," saka Spundiņa.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš skaidro, ka izmaiņas nomas maksā spēkā stājās 25.martā.  

"Pārrēķinot: ja mums Saldus novadā kadastrālā vērtība ir 1000 eiro par hektāru, tad sanāk 15 eiro nomas maksa.  Saprotiet paši, ja zeme maksā 4000 eiro hektārā, tad mēs to varam atpelnīt 400 gadu laikā, lai tas būtu rentabli.  Mūsu mērķis nav nopelnīt, bet mēs varētu gadā iegūt aptuveni 50 – 70 tūkstošus eiro," skaidro Doniņš.

Pašvaldības vadītājs uzskata, ka arī mazo zemju nomātājiem ar izmaiņām ir jārēķinās.  

"Mazdārziņiem bija zema maksa - 23 līdz 25 centi. Lai izrakstītu kvīti, tāpat prasa 50 centus. Tā ir neadekvāta samaksa, vai tas būtu liels zemnieks vai mazdārziņš. Ir jāspēj novērtēt zemes vērtība.

Mēs paši noniecinām zemi ar šādām cenām," saka pašvaldības pārstāvis.

Lai arī lielas izmaiņas pašvaldība nesola un kārtība būšot visiem viena, taču, dzirdot sabiedrības nostāju, tikšot domāts, kā spert soli pretim  tieši mazo zemes platību nomātājiem. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti