Mākoņainā februāra dienā saules kolektori Salaspilī nedarbojas. Tomēr, kā norāda speciālisti, līdz ar intensīvāku sauli jau martā tie savu darbību atsāks, un tad gan siltums nonāks daudzdzīvokļu mājās un uzņēmumos.
“Ja mēs skatāmies 2021. gadu, jūnijs un jūlijs bija divi pilni mēneši, kad Salaspilī tieši karstais ūdens tika uzsildīts tikai no saules kolektoru, mēs neizmantojām citus kurināmos,” pastāstīja SIA “Salaspils siltums” projektu vadītāja Renāte Bražinska.
2020. gadā līdz ar kolektoru parku siltuma tarifs Salaspilī tika samazināts par gandrīz 13%.
“Salaspils siltums” lielāko daļu siltumenerģijas ražo no šķeldas, 20% no saules un vien 10% no dabasgāzes. Gāze visvairāk tiek izmantota ziemā, kā rezultātā līdz ar būtisko dabasgāzes cenas pieaugumu arī Salaspilī ar februāri palielināts tarifs par 26,6%, veidojot 61 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumam – blakus esošajā Ropažu novadā tas paredzēts 117,4 eiro par megavatstundu.
“Mēs arī papildus strādājam pie inovāciju ieviešanas. Teiksim tā, mums ir arī lokāla katlumāja Saulkalnes ciematā, kur šobrīd ir fosilie kurināmie. Mēs arī šobrīd aktīvi strādājam pie tā, ka pāriet arī uz atjaunojamiem energoresursiem,” pastāstīja Bražinska.
Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka Salaspils pašlaik ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kur darbojas saules kolektoru parks. Pašvaldības gan izvēlas tā saucamo zaļo kursu, bet ar daudz zināmāku kurināmo, piemēram, šķeldu.
“Šķelda ir ļoti labi zināma, pazīstama un pārbaudīta tehnoloģija. Teiksim tā – ir jābūt vienam drosmīgajam, kurš pamēģina, paeksperimentē, un pārējie paskatās, kā sanāks,” sacīja EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.
Līdz ar cenu krīzi enerģētikā pēdējā pusgada laikā esot pieaugusi gan privātā, gan pašvaldību sektora interese par alternatīviem enerģijas ieguves veidiem, informēja EM.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzsvēra, ka, domājot par tā saucamo zaļās enerģijas kursu valsts mērogā, jāņem vērā Latvijas klimatiskie apstākļi. “Ir ļoti grūti sagaidīt, ka šeit bez hidroelektrostacijām būtu konkurētspējīgi enerģijas ieguves avoti lielā apjomā.
Šādas stacijas ir jātaisa un ir jāveido, bet tās var kalpot kā papildinājums kam citam,” sacīja Kalviņš.
Viņaprāt, valsts līmenī jāveic izpēte, lai meklētu mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākos zaļās enerģijas ieguves veidus.
