Salacgrīvas nēģus grib iekļaut ES nacionālo produktu reģistrā

Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo nacionālo produktu sarakstā pašlaik no Latvijas  ir iekļauti seši – Rucavas baltais sviests, Jāņu siers, lielie pelēkie zirņi, salināta rudzu maize, sklandrauši un Carnikavas nēģi. Tagad Salacgrīvas nēģu zvejnieki un pārstrādātāji ir sasparojušies, lai šajā sarakstā  iekļautu arī Salacgrīvas nēģus, šobrīd gan vēl ir tikai uzsākta reģistrācijas procedūra un galavārds jāgaida no Eiropas Savienības. 

Salacgrīvas nēģus grib iekļaut ES nacionālo produktu reģistrāGunta Matisone/LR
    "Es parādīšu to senāko zīmējumu, - re, kur uzzīmēts ir tacis pie Vecsalacas muižas, tas ir tas senākais dokuments, kur mēs redzam, ka tacis jau ir lietots," saka Salacgrīvas muzeja vadītāja Ieva Zilvere, stāstot, cik sena šajā pusē  ir nēģu zvejas metode, kurā tiek izmantoti tači. Viņa Latvijas Radio rāda 1780. gada Broces zīmējumu, kur jau ir redzams nēģu tacis:

    "Tas nozīmē, ka viņi jau ir pastāvējuši vēl agrāk, tajos laikos ar tačiem zvejoja ne tikai nēģus, arī lašus un zušus."

    Šobrīd nēģu zveja ar tačiem ir saglabājusies tikai Salacgrīvā, var teikt, ka tā ir upē ielikta īpašas konstrukcijas laipa, pie kuras piestiprināti murdi.

    "Kādreiz arī Gaujā ir bijuši tači un arī Daugavā ir bijuši tači, un arī tad tie tači katrā upē atšķīrās, bet pie mums Latvijā ir saglabājušies tagad tikai Salacā un Svētupē," saka Zilvere. 

    Šī senā zvejas metode, kas vien jau ir ar savu vēsturisko vērtību, ir viens no argumentiem, kāpēc Salacgrīvas nēģu zvejnieki vēlas iekļūt Eiropas aizsargājamo zīmolu sarakstā. Nēģu zvejnieks Nikolajs Koluškins domā, ka tas dotu arī lielāku atpazīstamību Salacgrīvas nēģim:

    "Tad tas nēģis būtu vairāk populārs arī no Salacgrīvas, nu tā kā, piemēram, ir Carnikavas nēģis, kāpēc nevarētu būt arī Salacgrīvā tāds? Cilvēki vairāk zinās, ka te nodarbojas ar nēģu zveju un ka te ir tas nēģis."

    Līdzīgu viedokli pauž arī ilggadējais nēģu zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins:

    "Lai iepazītu arī citur ārpus Latvijas robežām, kaut vai tie paši atbraucēji varētu te to produkciju iegādāties, kā šobrīd tas ir tajā Salacgrīvas novada veikaliņā, šis etaps jau galvenokārt ir uz tiem pārstrādātājiem tendēts."

    Aizvadītā gada nogalē izveidota arī biedrība „Salacgrīvas nēģis”, kas apvieno nēģu zvejniekus un pārstrādātājus, biedrība tad arī lēma pieteikt savas puses nēģus aizsargāta produkta statusam. Un jau pieminētā atpazīstamība, kā stāsta Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra lauku attīstības un zivsaimniecības konsultants Jānis Kravalis, ir viens no galvenajiem ieguvumiem:

    "Tātad uzlīme jau uz gatavo nēģu bundžas ir redzama, tur būs Eiropas kvalitātes zīme un būs redzams, ka tas ir aizsargājams produkts, un daudzi ārzemnieki jau viņu pazīst, iebraucot Latvijā, viņi skatās produktus, un kuriem šī uzlīme ir – ā, tas ir Eiropas kvalitātes produkts, un viņiem uzreiz lielāka interese ir."

    Ja Briseles atzinums būs pozitīvs, tad var cerēt arī uz materiālo atbalstu:

    "Kad jau reāli šis nosaukums ir apstiprināts, tad ir iespēja visiem šiem ražotājiem pieteikties valsts atbalstam," zina teikt  Jānis Kravalis.

    Ja salacgrīviešiem  vēl atbilde jāgaida, vai nēģi tiks iekļauti aizsargājamo produktu sarakstā, tad, piemēram, Jāņu siers tajā ir jau vismaz gadus trīs. Tāpēc arī Latvijas Radio jautāja „Siera kluba” valdes priekšsēdētājai Vandai Davidanovai, kādi tad ir ieguvumi. Vanda Davidanova vispirms uzsver atpazīstamību, kuru dod Eiropas kvalitātes logo. Kā otru būtisku faktoru, viņa vērtē, to, ka ir striktas prasības kvalitātei:

    "Tas ir produkts, kurš ir kvalitatīvs, kuram ir izsekojamība un kuram var uzticēties; es domāju, ka mūsu uzņēmumi ir apmierināti, to rāda arī saražotie daudzumi un pēc tam, protams, materiāli arī saņem."

    Tātad bez ieņēmumiem par pārdoto produkciju ir arī materiālais atbalsts. Bet vienu gan Vanda Davidanova uzsver, ka mūsu ražotāji, kuri jau ir saņēmuši šo Eiropas atzinumu, vēl ir visai bailīgi savas produkcijas popularizēšanā starptautiskā jomā: 

    "Kā, piemēram, itāļi, kad ir izstādes vai degustācijas ar šiem produktiem, tad viņi, piemēram, uztaisa lielu, lielu logo, Eiropas atpazīstamības logo, uzliek sev blakus un lepni stāv. Mūsējie tādas lietas nedara, tas maziņais logo ir tikai uz produkta."

    Šobrīd Eiropas Savienības tradicionālo īpatnību un ģeogrāfiskās izcelsmes produktu sarakstā no Latvijas ir jau iekļauti seši produkti, visvairāk to ir Francijai, Itālijai, Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti